"Tas patiesībā ir kā kohēzijas fonds "nekohēzijas" valstīm," sacīja Zīle, atzīstot, ka, visticamāk, finansējums Latvijai varētu tikt piešķirts tikai aptuveni diviem projektiem. Kā prognozē Zīle, lielākoties līdzekļi tiks piešķirti infrastruktūras projektiem Skandināvijā, Spānijā un Vācijā.
Zīle skaidroja, ka valstis, kas Junkera fondā ieguldījušas līdzekļus, tos vienkārši cenšas atgūt pašas savu valstu projektiem, tādējādi Austrumeiropas valstīm, kas fondā ieguldījušas salīdzinoši nedaudz, uz lielu projekta pieteikumu atbalstu cerību nav.
"Latvija nebija gatava šādiem projektiem. Sameta visu čupā un aizsūtīja," norāda Zīle, piebilstot, ka Latvija varētu saņemt apstiprinājumu kādam projektam, kas, piemēram, paredz autoceļu infrastruktūras izbūvi ap Rīgu.
Jau ziņots, ka tā dēvētajam Junkera plānam, kas paredz Eiropas ekonomikai piesaistīt vairāku simtu miljardu eiro investīcijas, Latvija pieteikusi projektus 10 miljardu apmērā, tostarp piecu jaunu cietumu būvniecību, studentu pilsētiņu Rīgas Stradiņa universitātei un vairākus vērienīgus transporta projektus, kam līdz šim nav izdevies piesaistīt finansējumu.
