Dome norāda, ka līguma slēdzēji apņemas sadarboties, lai sekmētu konkurētspējīgas un starptautiski atzītas vides izveidi, piesaistītu tūristus un veicinātu Ķemeru attīstību. "Līguma paredz arī sadarbību, lai maksimāli izmantotu Ķemeru ārstnieciskos sērūdeņraža avotus un minerālūdeņos," atzīmē dome. Tādējādi būs iespēja ātrāk atvērt viesnīcu un radīt jaunas darba iespējas dažādās tautsaimniecības nozarēs. Arī SIA "Ominasis Latvija" pārstāvis Jānis Meija norāda, ka līgums ļaus viesnīcu atvērt pēc iespējas drīzāk.
Jūrmalas mērs Romualds Ražuks, skaidrojot līguma nozīmi, pauda gandarījumu, ka izdevies vienoties par līguma slēgšanu. "Līguma noslēgšana bija viena no īpašuma privatizācijas noteikumu prasībām, taču līdz šim nebija izdevies vienoties par līguma nosacījumiem, kas apmierinātu abas puses," sacījis Ražuks. Viņš piebildis, ka noslēgtais sadarbības līgums ļaus investoram ātrāk pabeigt Ķemeru viesnīcas rekonstrukciju.
Līdzīgu viedokli paudušas arī valsts amatpersonas: Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Zalpētere teikusi, ka sadarbības līgums bija svarīgs privatizācijas nosacījums, toties Pūce - to raksturojis kā labu signālu citiem investoriem tūrisma infrastruktūras pilnveidošanā. "Šāda sadarbība labvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbības vides attīstību, kas veicinās Jūrmalas iedzīvotāju nodarbinātību un tūrisma pakalpojumu eksportu," uzsvēris Pūce.
Meija atgādina, ka viesnīcu rekonstruē, lai tajā izveidotu piecu zvaigžņu viesnīcu, kuras operators būtu viesnīcu tīkls "Kempinski".
Tikmēr nemierā ar Jūrmalas domes rīcību ir Ražuka oponents, Jūrmalas vicemērs Māris Dzenītis. Viņš paudis, ka Ražuks, apzinoties, ka ceturtdien zaudēs savu amatu un parakstot sadarbības līgumu ar SIA "Ominasis Latvija", parakstījis tam nav nāves spriedumu. "Šis bija pēdējais dokuments, kas pielika punktu kādreizējā premjera Ivara Godmaņa iecerei likvidēt Jūrmalu kā kūrortu. Tagad tik tiešām Jūrmalu var pievienot Rīgai, jo nekas vairāk kā tās guļamrajons tā nevarēs būt. Visas pilsētas kūrorta bagātības – dūņas un minerālavoti, kā arī pirmās brīvvalsts lepnums Ķemeru sanatorija ir atdoti šai ārvalstu kompānijai, kura, kā rāda pieredze, nekad nav domājusi Ķemeros attīstīt kūrortpakalpojumu jomu," paudis Dzenītis.
Viņš uzsvēris, ka līgumā nav neviena punkta, kas liktu SIA "Ominasis Latvia" attīstīt kūrortpakalpojumus. "Ir runa tikai par jaunām darba vietām un sociālo vidi," pārmet Dzenītis, akcentējot, ka viņiem nerūp Jūrmalas kā kūrorta izveidošana.
Pēc "Lursoft" datu bāzē atrodamajām ziņām SIA "Ominasis Latvia" visas kapitāla daļas pieder SIA "Santlat", kuras valdē ir tikai Rijādā dzīvojošie Saūda Arābijas pilsoņi. Uzņēmums ilgstoši nebija norēķinājies ar būvdarbu veicējiem SIA "NCC Konstrukcija", un tagad darbus sanatorijas ēkā veic cita būvkompānija.
Sanatorijas rekonstrukcija un ap to saistītais privatizācijas process notiek jau vairāk nekā 10 gadus. To laikā Privatizācijas aģentūra pirms vairākiem gadiem pat pieļāva lauzt līgumu ar "Ominasis Latvija" par darbu neizpildi laikā. Tāpat abu pušu starpā ir bijušas arī citas neskaidrības.