Foto: LETA
Kopš pērnā gada pavasara, kad pandēmija uzņēma apgriezienus, "Jysk" vairāk koncentrējās uz uzņēmuma iekšējo procesu sakārtošanu, darbības optimizēšanu un e-komercijas attīstību, kas aizvadītajā gadā kompānijai lielā mērā palīdzēja noturēt darbības rādītājus, līdz ar to pagājušo gadu kompānija pārdzīvojusi labi, raksturo kompānijas valdes locekle Edīte Skrastiņa. Tomēr šis gads nācis ar jauniem ierobežojumiem un īpašu neizpratni uzņēmuma pārstāvjiem rada nupat pieņemtie tirdzniecības nozares ierobežojumi, kas liedz izsniegt attālināti iegādātas preces tirdzniecības centra telpās.

"Šis nosacījums neveicina godīgu konkurenci un ir raisījis lielu izbrīnu tirdzniecības uzņēmumu vidū," viņa saka, piebilstot, ka nav saprotams, ko valdība ar šo signālu vēlējusies pateikt, un arī uzņēmuma investori pauž neizpratni par šiem ierobežojumiem. "Jysk" uzņēmumā un loģistikas centrā Latvijā strādā 400 cilvēki, no Rīgas organizējam piegādes un vadām darbību Baltijas valstīs un Baltkrievijā, tāpat Latvijā ir milzīgs loģistikas centrs, un uzņēmums gadā nodokļos nomaksā aptuveni 5 miljonus eiro. Šobrīd skatāmies uz esošo situāciju un īsti nesaprotam, kādēļ mūsu konkurenti var brīvi tirgoties, bet mūsu veikalam pircējiem jāiet garām, taču vienlaikus viņi brīvi klātienē var iepirkties netālu esošajā alkohola veikalā, kas atrodas tajā pašā tirdzniecības centrā, taču mums liegts pat izsniegt internetā iegādātās preces," saka Skrastiņa.

"Aktīvi tiek runāts par to, ka šobrīd tiek atviegloti ierobežojumi tirdzniecības sektoram, virzāmies uz drošu tirdzniecību, bet tajā pašā laikā tirgotājiem, kuri strādā tirdzniecības centros, ir pilnīgi slēgts viņu tirdzniecības kanāls," norāda "Jysk" valdes loceklis Arturs Vikmanis, paužot neizpratni, kāpēc viens tirgotājs var strādāt, bet tas, kurš atrodas tirdzniecības centrā – nevar. Mēs pat nedrīkstam ielaist klientus pa atsevišķu ieeju tikai tādēļ, ka atrodamies tirdzniecības centrā.

"Tā vietā, lai izkliedētu cilvēkus un veicinātu godīgu konkurenci, tiek radīts pilnīgi pretējs efekts, kad cilvēki drūzmējas veikalos. Turklāt šajā gadījumā ir ietekmēta ne tikai tirdzniecības centru vai atsevišķu tirgotāju darbība, bet iesaistīti arī ir distribūcijas centri, transporta kompānijas, piegādātāji, izejvielu piegādātāji. Piegāžu ķēde tiek raustīta, tāpat darbinieki ir neziņā, jo vienu nedēļu darbinieki strādā, nākamajā jau ir dīkstāvē. Ir radīti nesaprotami apstākļi un tas rada signālu arī ārvalstu investoriem par to, kā tiek pieņemti lēmumi Latvijā," atzīst Vikmanis.

Patlaban uzņēmums preces var izsniegt vien savā distribūcijas centrā un pāris veikalos, un šobrīd "Jysk" kopā ar pāris tirdzniecības centriem plāno uzsākt ielu tirdzniecību ārpus tirdzniecības centra telpām. "Taču tā ir likumu apiešana; klientiem jāstāv ārā, jādrūzmējas rindās, arī darbiniekiem jāstāv ārā. Tajā pašā laikā tirdzniecības centrā pārtikas veikals ir vaļā, un tur cilvēki viens pēc otra ņem iepirkumu ratiņus, kas ne vienmēr tiek notīrīti," norāda "Jysk" valdes loceklis. Pēc viņa teiktā, piemēram, Skandināvijā ir vienota sistēma - ciet ir visi veikali, un, kad rādītāji uzlabojas, tad visi veikali, ievērojot drošas tirdzniecības principus, tiek atvērti. Lietuvā tirdzniecības centros ļāva atvērt veikalus ar nosacījumu, ka tiem ir atsevišķa ieeja. "Jysk" Latvijā tirdzniecības centros būtu iespēja atvērt veikalus ar atsevišķu ieeju, taču arī tas ir liegts.

Vikmanis norāda, ka uzņēmuma pārstāvji piedalījušies dažādās uzņēmēju grupās un diskusijās, un izveidots dokuments par drošu tirdzniecību, taču visi procesi notiek pārāk lēni, dokumenti cirkulē nedēļām apkārt, taču nekāda progresa nav, un veikali ir slēgti jau kopš decembra.

"Tāpat daudz tiek runāts par kompensācijām un atbalsta mehānismiem, taču tie nesedz visas izmaksas," viņš atzīst.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!