Kādēļ Latvija var klusībā priecāties par 'Brexit'  (38)

Lai gan gala skaitlis atkarīgs no sarunu iznākuma un izraudzītā izstāšanās scenārija, pārvietošanai no Lielbritānijas varētu būt pakļauti aptuveni 30 tūkstoši darbinieku, norāda Leklēra.

Polijai starp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm līdz šim bijusi visveiksmīgākā pieredze uzņēmumu piesaistīšanā – valstī izvietotajos kopējo pakalpojumu centros nodarbināti vairāk nekā 150 tūkstoši strādājošo, no kuriem viena trešdaļa ir finanšu iestāžu dibināto centru personāls.

Polijā darbojas arī vairākas no lielajām pasaules banku korporācijām, piemēram, 3000 darbinieku nodarbina UBS, 4000 nodarbina "Credit Suisse", 5000 nodarbina "Citigroup", bet vēl 2000 cilvēku nodarbina "Royal Bank of Scotland".

"Laika gaitā nostiprinājusi savu vārdu Eiropas kopējo pakalpojumu segmentā un finanšu nozarē, Polija savu ieguldījumu ir dubultojusi, reklamējoties kā iekārojama vieta pasaules finanšu iestāžu kopējo pakalpojumu centru izvietošanai," skaidro Leklēra, piebilstot, ka ieguvēji ir Polijas jaunā paaudze, kuriem centros strādāt piedāvā vēl pirms augstskolas absolvēšanas.

Tikmēr Baltijas valstīs pakalpojumu centros kopā nodarbināti 24 tūkstoši strādājošo. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita atšķirību ar Poliju, procentuāli centros nodarbināto skaits ir līdzīgs, uzsver pētniece Leklēra. Baltija gan nefokusējas uz sadarbību ar finanšu nozari, tāpēc te izvietoti arī, piemēram, ražošanas, ķīmisko vielu un tehnoloģiju kopējo pakalpojumu centri.

Baltijas valstu priekšrocības ir atrašanās Eiropas galveno tirgu tuvumā, laika josla un salīdzinoši zemas darbaspēka izmaksas. Savukārt trūkumi ir Krievijas tuvuma raisītais ģeopolitiskais risks, kā arī nepietiekamā daudzumā pieejams kvalificētais darbaspēks, akcentē Leklēra.

Lietuvā kopš 2009. gada darbojas "Barclays", kur nodarbināti 1300 strādājošie. Leklēra paredz, ka sadarbībā ar šo banku gūtā pieredze palīdzēs Lietuvai pēc "Brexit" piesaistīt arī citas finanšu iestādes. Viņa atzīmē, ka Lietuvas amatpersonas arī aktīvi vēršas pie Londonā izvietotajām bankām, mudinot tās apsvērt biroju atvēršanu Lietuvas pilsētās.

Igaunija tikmēr mēģina uzlabot savu kopējo pievilcību, reklamējot valsti kā galamērķi tiešajām ārvalstu investīcijām bez īpaša akcenta uz finanšu iestādēm un gaidāmo "Brexit". Leklēra izceļ, ka Igaunijai par labu spēlē Polijas un citu Baltijas valstu apsteigšana visos globālo konkurētspēju un uzņēmējdarbības vidi raksturojošajos indeksos. Savukārt ziemeļu kaimiņiem par sliktu spēlē visaugstākās darbaspēka izmaksas Baltijā.

"Certus" vadītājs Dombrovskis uzsver, ka svarīga ir biroja telpu pieejamība Rīgā. "Viļņā pilsētas centrs ir transformējies. Iespējams, kamēr bijām aizņemti ar privātmāju un villu būvniecību, Lietuvā būvēja biroju telpas," saka bijušais politiķis.

Piemērotu biroja telpu trūkums neļauj sniegt kvalitatīvu piedāvājumu kompānijām, kas Latvijā izvērtē iespēju veidot dalīto pakalpojumu vai biznesa procesu centru, portālam "Delfi" stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, piebilstot, ka negatīvā tendence ir aktuāla jau kopš 2015. gada.

LIAA direktors atklāj, ka pakalpojumu centru prasības ir konkrētas un augstas – vismaz 2000 kvadrātmetru platība ar iespēju paplašināties ēkas ietvaros tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā. Uzņēmumi vēlas gatavas telpas, kas atbilst A vai B1 klasei, kā arī pievērš uzmanību telpu plānojumam, atrašanās vietai un infrastruktūrai. Pakalpojumu centrus interesē pilsētas centrs, Skanstes un Duntes ielas, kā arī Teika un Mūkusalas iela.

"Pēdējos divos gados ārvalstu kompānijām apmeklējot Rīgu, radās iespaids, ka projektu attīstības stadija ir nepārliecinoša. Potenciālie investori nevēlas parakstīt nomas līgumu par telpām, kuras reāli vēl nepastāv, jo objekts vēl ir sākotnējā būvniecības vai pat plānošanas stadijā. Kad klienti vēršas LIAA, to mērķis ir uzsākt pakalpojumu centra darbību jau pusgada laikā," norāda Ozols.

Ozols informē, ka turpmāko divu gadu laikā plānots realizēt 11 biroja ēku projektus ar kopējo platību 112 294 kvadrātmetri, kur nodarbināt varēs 10 607 cilvēkus (pieņemot, ka vienam cilvēkam nepieciešami 11 kvadrātmetri).

Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte portālam "Delfi" skaidro, ka biroja ēku būvniecība ir attīstītāju kompetencē, tādēļ atkarīga no tirgus pieprasījuma un pieejamajiem finanšu resursiem. Vienlaikus viņa norāda, ka Rīgā ir vieta jaunām biroja ēkām – finanšu uzņēmumiem nepieciešamās telpas var izvietot 17,5% no pilsētas 304 kvadrātkilometrus plašās teritorijas.

Gailīte norāda, ka pašvaldība ir gatava privātajiem investoriem nodrošināt infrastruktūru Daugavas kreisajā krastā – Ķīpsalas dienvidu galā, kā arī Daugavgrīvas ielai piegulošajās teritorijās abpus Vanšu tiltam.

Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" vadītājs Edgars Šīns stāsta, ka nesaredz iespējas Latvijas mazajam tirgum ģenerēt pietiekami lielu biroju telpu piedāvājumu, jo uzņēmumi nav atkopušies no 2008. gada krīzes. "Lai būtu jēga būvēt jaunu biroja ēku, nomas maksām ir jābūt virs 12 eiro par kvadrātmetru. Vietējais bizness ar retiem izņēmumiem spēj maksāt līdz astoņiem eiro. Vienīgais veids, kā ievirzīt biroju būvniecību ir valsts atbalsts," lēš Šīns.

"Diemžēl mums nav nacionāla, labi kapitalizēta un jaudīga attīstītāja, kurš, draudzējoties ar politiķiem, spētu radīt pietiekoši lielu biroja telpu apjomu. Mūsu biroja telpu piedāvājumu pārsvarā rada kaimiņu konkistadori, kuri šeit nosmeļ krējumu, bet nerūpējas par pietiekošu telpu apjomu, kas spētu piesaistīt uzņēmumus," stāsta "Latio" vadītājs, piebilstot, ka liela mēroga nekustamā īpašuma projekti Latvijā ir politiskās izrēķināšanās instruments valstij un pašvaldībām, nevis attīstības dzinējspēks.

LIAA direktors Ozols lēš, ka mazākiem uzņēmumiem, kas nodarbina 30 līdz 80 darbiniekus, ir pieejams plašs biroju telpu klāsts. Ja kompānijai nepieciešamas aptuveni 1000 kvadrātmetrus plašas telpas, LIAA var piedāvāt ap 30 A un B biroju objektus.

Galvenie "Brexit" nestie īstermiņa riski Latvijai ir saistīti ar politiskās nenoteiktības pieaugumu un lētākas britu mārciņas ietekmi uz finanšu plūsmām starp Latviju un Lielbritāniju, skaidro Leklēra.

Kopš referenduma Lielbritānijā sterliņu mārciņas kurss ir nokritis par 12% un maz ticams, ka tuvākajā nākotnē mārciņa varētu atgūt tās spēku, minēts pētījumā. Lai gan Centrālās Statistikas pārvaldes dati par ārējo tirdzniecību neliecina par negatīvu tendenci, lēta mārciņa varētu negatīvi ietekmēt uz Lielbritāniju eksportējošos Latvijas uzņēmumus. Tāpat Lielbritānijā strādājošo latviešu naudas pārskaitījumu vērtības samazināšanās varētu radīt negatīvu vidējā termiņa ietekmi uz iekšzemes patēriņu.

Savukārt ilgtermiņa risks ir Eiropas finansējuma samazināšanās, jo Lielbritānija līdz šim ir veikusi būtisku ieguldījumu ES budžetā. Savienības dalībvalstu politiķi pēc Lielbritānijas referenduma arīdzan aktīvāk pievēršas savu valstu elektorātu interesēm, tādējādi apdraudot turpmāko Savienības integrāciju, brīdina Leklēra.

Tirdzniecības apgrozījums starp ES un Lielbritāniju pārsniedz 700 miljardus eiro, turklāt 2015. gadā vien Lielbritānija uz ES valstīm eksportēja finanšu pakalpojumus 36 miljardu eiro apmērā. Šo rādītāju turpmāko apjomu lielākoties ietekmēs izraudzītais "Brexit" scenārijs.

Pētījumā norādīts, ka pie "maigākajiem" scenārijiem varētu saglabāties zināms Lielbritānijas ieguldījums ES budžetā. Savukārt "cietais" izstāšanās ceļš šādu iespēju neparedz, jo Lielbritānijas un ES attiecības diktētu Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumi.

Kopumā Latvijai nevajadzētu cerēt uz "Brexit" nestu ekonomikas izrāvienu, norāda "Certus" vadītājs Dombrovskis. "ES ģimeni izveidoja pieaugušie, neskatoties uz to, ka viņi paši reizēm izturas kā bērni. Tad Savienība paplašinājās, formāli ņemot klāt vienlīdzīgus locekļus, bet, novērtējot salīdzinošās spējas un rādītājus, jāatzīst, ka tie bija bērni. Tostarp arī Latvija, kura neapšaubāmi ir ES saņēmējvalsts," piemēru min Dombrovskis.

"Tagad viens no vecākiem ir paziņojis par šķiršanos. Viņi risina jautājumus par alimentu maksāšanu, mantas dalīšanu. No mūsu skatupunkta nav gudri iejaukties pieaugušo savstarpējos strīdos par mantas dalīšanu. Daudz no tā, kas notiek, mēs objektīvi nevaram ietekmēt. Manta šajā gadījumā galvenokārt ir Lielbritānijas finanšu sektors. Mēs vēl neesam izauguši līdz tam posmam, lai pretendētu uz savu tiesu," rezumē Dombrovskis.

Vēstīts, ka 29. martā Lielbritānija oficiāli uzsāka izstāšanos no ES, kas ilgs aptuveni divus gadus. Lisabonas līguma 50. pantu Lielbritānija izvēlējās iedarbināt, jo pagājušā gada jūnijā 52% britu referendumā balsoja par izstāšanos no ES.

ES dalībvalstu līderi šobrīd sarunās par izstāšanos ieņēmuši stingru pozīciju, pieprasot Lielbritānijai segt 60 miljardus eiro lielo izstāšanās "rēķinu" un atrisināt vairākus ar valstī dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām saistītus jautājumus. Tikai pēc šo prasību nodrošināšanas sāksies diskusijas par turpmākajām attiecībām starp ES un Lielbritāniju. Lielbritānijas premjerministre šādu variantu neatbalsta, paziņojot, ka nākotnes sarunas jārisina vienlaikus ar "Brexit" sarunām.