Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Latvijas Sandra Kalniete (V) nākamtrešdien paredzētajā no Baltijas valstīm ievēlēto EP deputātu sanāksmē aicinās Baltijas eiroparlamentāriešus parakstīt kopīgu pozīciju par taisnīgākiem Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumiem zemniekiem nākamajā 2014.-2020.gadu budžetā, portālu "Delfi" informēja Kalnietes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks.

Kopīgā no Baltijas valstīm ievēlēto EP deputātu sanāksme sasaukta pēc Kalnietes iniciatīvas, un šī tikšanās notiks īsi pēc EP Lauksaimniecības komitejas sēdes, kurā ES lauksaimniecības komisārs Dačians Čološs prezentēs Eiropas Komisijas (EK) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas priekšlikumu. Kalniete kolēģus EP tuvāk iepazīstinās ar EK piedāvātās reformas variantu un izteiks vairākus priekšlikumus kopējai sadarbībai, lai aizstāvētu Baltijas valstu intereses.

"Baltijas valstīm ir nepieciešams sadarboties, lai mēs varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanas gaitu sarunās par KLP reformu. Tieši tādēļ es ceru, ka mēs, no Baltijas valstīm ievēlētie deputāti, neskatoties uz mūsu politisko piederību, spēsim strādāt vienoti, lai ieguvēji būtu mūsu iedzīvotāji. Šodien tas ir vajadzīgs vairāk kā jebkad iepriekš," uzskata Kalniete.

Deputāte par KLP reformu piedāvās parakstīt kopīgu pozīciju, ko plānots nosūtīt EP un EK augstākajām amatpersonām. Pozīcijā tiks uzsvērta nepieciešamība izlīdzināt tiešos maksājumus, lai neviens zemnieks Eiropā nesaņemtu mazāk par 80% un vairāk par 120% no ES vidējā maksājuma par hektāru. Tāpat plānots prasīt tiešos maksājumus aprēķināt, balstoties uz objektīviem kritērijiem.

Jau vēstīts, ka patlaban platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.

EK 29.jūnijā nāca klājā ar ES 2014.-2020.gada budžeta priekšlikumiem, kas paredz, ka jauno ES valstu zemnieki vien 2020.gadā varētu saņemt aptuveni 50% no ES tiešmaksājumu apjoma. Tas ir pretrunā ar prasītajiem 70%-80% no ES vidējā atbalsta apjoma. Latvijas mērķis ir panākt vietējiem zemniekiem labvēlīgākus tiešmaksājumus - vismaz 148 latus par hektāru jau no 2014.gada.

Latvijas zemnieki vasarā pēc iepazīšanās ar EK sākotnējiem priekšlikumiem vienojās par kopīgas akcijas rīkošanu, kas izvērtīsies par otru "Baltijas ceļu". Jaunnedēļ - 12.oktobrī, kad EK publiskos konkrētākus priekšlikumus KLP reformai - Latvijas lauksaimnieki gatavojas protesta akcijai Briselē un Rīgā, lai tādejādi iestātos par vienlīdzīgākiem un taisnīgākiem ES tiešmaksājumiem.

Latvija noteikusi, ka tās prioritātes ES 2014.-2020.gadu budžetā ir panākt krasāku tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp ES dalībvalstu zemniekiem un lielāku atbalstu kohēzijas politikai, salīdzinot ar EK piedāvāto.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!