Viņš informē, ka EP Lauksaimniecības komitejas deputāti kopā ar dalībvalstu lauksaimniecības ministriem un ES lauksaimniecības komisāru apsprieda Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni. Latvijas viedokli šajā diskusijā pauda Straujuma un Kalniete.
Sanāksmē deputātu un ministru viedokļi par EK politikas priekšlikumu dalījās. Kalniete un Straujuma asi kritizēja priekšlikumu par nepietiekoši izlīdzinātajiem tiešajiem maksājumiem. Kalniete, uzrunājot ministrus un deputātus uzsvēra, ka šā brīža tiešo maksājumu sistēma kropļo Eiropas vienoto tirgu.
"Izmaksu atšķirības starp dalībvalstīm pastāv, bet šīs atšķirības nav tik ievērojamas, lai pamatotu vairākas reizes lielāku atbalstu dažu valstu zemniekiem. Reformas pārejas periodam ir jābūt pēc iespējas īsākam. Pēc KLP reformas mums ir nepieciešama konkurētspējīga lauksaimniecība, kas veicina Eiropas ekonomisko izaugsmi," sacīja Kalniete.
Savukārt Straujuma uzsvēra, ka Latvija iestājas par tiešo maksājumu zemāko un augstāko līmeni attiecīgi 80% un 120% apmērā no vidējā tiešo maksājumu lieluma Eiropā.
Gan pašreizējo, gan piedāvāto tiešo maksājumu sadalījumu kritizēja arī Polijas, Bulgārijas, Lietuvas un Čehijas pārstāvji.
ES prezidējošās valsts Polijas lauksaimniecības ministrs Mareks Savickis, noslēdzot sanāksmi, aicināja klātesošos strādāt, lai pēc reformas tiešo maksājumu sadalījums starp dalībvalstīm būtu taisnīgs. Savā noslēguma uzrunā viņš salīdzināja tiešo maksājumu lielumu Latvijā un Maltā, uzsverot, ka šāda nevienlīdzība nedrīkst pastāvēt.
Savukārt Vācijas lauksaimniecības ministre izteica atbalstu Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajam tiešo maksājumu sadalījumam, bet Beļģijas pārstāve bija sarūgtināta, ka būtu jāsamazina Beļģijas lauksaimniekiem atvēlētais līdzekļu apjoms.
Jau vēstīts, ka EK 12.oktobrī publicēja KLP reformas priekšlikumu likumdošanas paketi. EP par reformu ir nepieciešams vienoties līdz 2012. gada beigām, lai pēc tam sāktu sarunas ar Padomi par reformas apstiprināšanu. Jaunajai KLP ir jāstājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
Šobrīd Latvijas zemnieki saņem viszemākos platības maksājumus no visām ES dalībvalstīm - 63 latus par hektāru, kamēr vidējais līmenis ES ir 186 lati par hektāru un dažas dalībvalstis saņem pat 420 latus par hektāru.
EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām ES dalībvalstīm, kuras pašlaik saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa, uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zem ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. EK priekšlikums nozīmē, ka Latvijas zemnieki papildus jau esošajiem tiešajiem maksājumiem saņemtu klāt apmēram 50 eiro.
Šis priekšlikums Latvijai nav pieņemams, jo maksājumi starp ES dalībvalstīm arī šā piedāvājuma gadījumā netiek izlīdzināti pietiekamā apmērā. Tādējādi arī turpmāk Latvijas zemnieki tiks diskriminēti ES kopējā tirgū, tā veidojot nevienlīdzīgu konkurenci un pat apdraudot lauksaimniecības nozaru turpmāku pastāvēšanu.