Kalvītis: 'Latvijas Gāze' domā, kā iegādāties gāzi, tajā skaitā no Krievijas, ja tas tiks atļauts
Foto: LETA

AS "Latvijas Gāze", komentējot publiskā telpā izskanējušo informāciju par Latvijas apņemšanos ar 2023. gada 1. janvāri atteikties no Krievijas izcelsmes dabasgāzes importa Latvijā, paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" uzsver nepieciešamību par reģionālā principa ievērošanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Vienotais dabasgāzes tirgus savu darbu sāka 2020. gada 1. janvārī, vienojoties par to trijām valstīm – Igaunija, Latvija un Somija. Sarunas par Lietuvas iespējamo pievienošanos turpinās. Vienotā dabasgāzes tirgus izveides rezultātā tiek paredzēta ciešāka tirgus dalībnieku pārvades sistēmu integrācija. Sākotnēji tā ir vienota ieejas/izejas tarifu zona ar divām balansēšanas zonām – Somijas un vienoto Igaunijas-Latvijas balansēšanas zonu. Brīdī, kad vienotajam dabasgāzes tirgum pievienosies arī Lietuva, tirgus pārklājums attiecīgi palielināsies.

Latvija viena pati vienotajā tirgus zonā nevar aizliegt gāzes tirgus importu, tas ir jāizdara gan Somijai, gan Igaunijai. Pēc būtības tas ir starpvaldību jautājums, kur, visiem trijiem tirgus dalībniekiem par to vienojoties, tiek pieņemts politisks lēmums. Šobrīd gan Somija, gan Igaunija arī ir ieņēmušas nogaidošu pozīciju un gaida Eiropas Komisijas lēmumu par turpmāko gāzes tirgus perspektīvu. Lēmuma pieņemšana kavējas. Acīmredzot, ievērojot jautājuma komplicēto raksturu, tam nepieciešams vairāk laika," paziņojumā skaidro AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš uzsver: "Mūsu rīcībā nav Ekonomikas ministrijas konkrēta plāna, līdz ar to nevaram komentēt, kā šī atteikšanās varētu notikt. Mums priekšā ir ziema, šobrīd vasarā alternatīvu piegādes avotu nav, un mums ir jāparūpējas par vairāk nekā 350 000 lielu klientu portfeli. Tāpēc AS "Latvijas Gāze" domā par to, kā iegādāties gāzi, tajā skaitā no Krievijas, pie nosacījuma, ja tas tiks atļauts."

Notiekot sarunas ar Lietuvas, Igaunijas un Somijas sadarbības partneriem par dabasgāzes piegāžu iespēju diversificēšanu.

"Šobrīd ar esošajiem krājumiem varam uzturēt tirgu esošajā stāvoklī līdz 2022. gada jūlijam," informē Kalvītis.

Valdību veidojošo partiju koalīcija 11. aprīlī konceptuāli vienojusies no nākamā gada 1. janvāra pārtraukt Krievijas dabasgāzes importu, bet pakāpeniska atteikšanās plānota jau šogad. Nākamā gada sākums izvēlēts, lai lēmumu saskaņotu ar Igaunijas un Somijas lēmumiem un izvairītos no tā, ka Krievijas gāzi Latvijā pārdod Igaunijas vai Somijas komersanti.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā, apvienojot Latvijas teritorijā esošo gāzes infrastruktūru un institūcijas, tika izveidots apvienotais valsts uzņēmums "Latvijas Gāze". 1997. gadā tika uzsākta uzņēmuma privatizācija, noslēdzot to 2002. gadā. Kopš 1999. gada 15. februāra AS "Latvijas Gāze" akcijas tiek kotētas "Nasdaq Riga" biržā. Ņemot vērā Eiropas Savienības prasības dabasgāzes tirgus izveidei, kā arī beidzoties starp valsti un "Latvijas Gāzes" akcionāriem noslēgtā privatizācijas līguma termiņam, no "Latvijas Gāzes" 2017. gada sākumā tika nodalīts vienotais pārvades un uzglabāšanas uzņēmums AS "Conexus Baltic Grid", bet 2017. gada 1. decembrī tika nodalīts sadales sistēmas operators AS "Gaso".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.