Foto: F64
Kaņepju audzēšana Latvijā kļūst aizvien populārāka un jau nākamgad plāno iedarbināt kaņepju pirmapstrādes rūpnīcas Rēzeknē un Talsos, ceturtdien vēsta "Latvijas Avīze".

Kopš 2008. gada, kad pārtrauca maksāt valsts subsīdijas par liniem, zemnieki meklējuši iespējas, ar ko aizstāt šo kultūru. Linus visvairāk audzēja Latgalē, tāpēc pirmie kaņepju audzēšanas celmlauži radās šajā novadā, Krāslavas pusē. Vislielāko platību – 87 hektārus – 2009. gadā iesēja Piedrujas pagasta SIA "Zalers" līdzīpašnieks Sergejs Zakrevskis, bet Latvijā pavisam kaņepes bija ap 120 hektāru platībā.

Triju gadu laikā audzētāju skaits vairojies līdz aptuveni trīsdesmit, taču platības nākušas klāt piesardzīgi – šogad kaņepes ir 400 hektāri.

Dažu gadu laikā kaņepju nozares asni "uzdīguši" visos Latvijas novados. Šo kultūru zemnieki sākuši audzēt arī Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē.

Latgales lauksaimniecības zinātnes centra (LLZC) direktore Veneranda Stramkale uzsver, ka Latvija ir ieinteresēta aprobēt ES mūsu vietējo kaņepju šķirni "Pūriņi", jo tai ir stipri īsāks veģetācijas periods nekā poļu, franču un citām šķirnēm, turklāt tās ir vērtīgs eļļas augs. Pēdējo triju gadu kaņepju izmēģinājumi ļāvuši LLZC zinātniekiem precizēt mēslojuma normu ietekmi, sējas un novākšanas labvēlīgākos termiņus, šķiedras stiprības veidošanās apstākļus u. c.

Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis atklājis, ka Lauku atbalsta dienestā pieteikts projekta pirmapstrādes rūpnīcai, ko cels Talsu novadā. Arī Rēzeknes uzņēmumam iegādās kaņepju pirmapstrādes iekārtas. "Orientējamies uz to, ka nākamgad rudenī Latvijā būs divas modernas rūpnīcas – Rēzeknē un Talsos. Par to domā arī zemgalieši. Sadarbībā ar Zemkopības ministriju top minētie pirmapstrādes uzņēmumu un ražotāju kooperāciju, piemēram, SIA "Transhemp", atbalstošie projekti," stāstījis Vilnītis.

Iespējams, šķiedras kultūru audzētājiem par visreālāko atbalstu varētu tapt SIA "Baltiks EAST" programma "Latvijas linu un kaņepju nozares ceļa karte 2020", norāda laikraksts, Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Šindlers klāstījis, ka uzņēmums jau izmanto kaņepju šķiedru, ko pievieno linu diegiem un auklai, lai palielinātu linu izstrādājumu stiprību.

"Šo paņēmienu izdomājām paši, bet reizē mums to ieteica eksporta partneri. Kamēr kaņepju nebija, nevarējām to realizēt, bet tagad, pateicoties kaņepju audzētājiem, mums šī izejviela ir. Esam apvienojušies biedrībā – SIA "Baltiks EAST", Preiļu linu pirmapstrādes fabrika, krāslavieši, Latgales zinātnes centrs un SIA "Iecavnieks". Domājam izmantot arī eļļas linu stiebriņus. Šķiedras produkcijai noiets arvien pieaug, tā kā desmit gadus strādājam ar eksportu, redzam, ka šis tirgus ir stabilizējies un tajā mums ir sava vieta. Pašlaik pārstrādājamo linšķiedru ievedam no Beļģijas, Francijas un Baltkrievijas. Ar šo programmu gribam panākt, lai importa izejvielu aizvietotu ar Latvijā audzēto produkciju. Tas nozīmē, ka valstī jāaudzē ap 5000 hektāru linu un kaņepju. Linkopjiem un kaņepju audzētājiem piedāvājam jaunu sadarbības modeli – rudens un pavasara darbus mēs viņiem pēc līguma atmaksājam. Bet linu novākšanai esam iegādājušies septiņus agregātus, ko varēs izmantot katrs audzētājs. Ja mums šī programma izdosies, Latvija kļūtu par vienu no trim lielākajām šķiedraugu ražotājām Eiropā," klāstījis uzņēmējs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!