Tikšanās piedalījās gandrīz 200 ārvalstu ārvalstu tirdzniecības kameru pārstāvju, investoru un diplomātu, kurus interesēja dzirdēt Latvijas valdības vadītāja redzējumu par to, kā atjaunot uzticību Latvijai kā pievilcīgam investīciju galamērķim. Sarunas ievadā TV žurnālists un diskusijas moderators Edijs Bošs atzīmēja, ka pēdējos gados ārvalstu investīciju pieaugums Latvijā ir bijis stagnējošs un atsevišķās ārvalstu investoru grupās pat ar lejupejošu tendenci. To savā uzrunā apstiprināja arī Ministru prezidents: "Kopš 2009. gada krīzes, mēs esam atkopušies visās jomās, izņemot ārējās tiešās investīcijas."
Ārvalstu investīciju piesaiste ir viena no Latvijas valdības prioritārajiem uzdevumiem, sacīja Kariņš, solot risināt problēmas, kas noved pie investīciju aizplūšanas un mazināt pastāvošos šķēršļus jaunu investīciju ienākšanai Latvijā. Sarunā ar investoriem Ministru prezidents uzsvēra, ka valdības mērķis ir nodrošināt Latvijā tiesisku vidi, vienkāršu un saprotamu nodokļu politiku un tādu valdības rīcību, kas veicina, nevis kavē ārvalstu investīciju pieplūdumu.
Kā svarīgāko prioritāti Kariņš izcēla finanšu sektora sakārtošanu un reputācijas atgūšanu, ko pamatīgi iedragājušas "ABLV" bankas gadījumā izgaismotās naudas atmazgāšanas shēmas. Ministru prezidents uzskaitīja vairākus veiktos pasākumus finanšu sektora sakārtošanā, pārraudzības un kontroles nodrošināšanā, veicot izmaiņas Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadībā un grozot likumus par naudas izcelsmes pierādīšanu, pārnesot pienākumu pierādīt naudas izcelsmi no valsts uz naudas glabātāju. Nodokļu politikas jomā kā konkrētu piemēru Kariņš akcentēja valdības apņemšanos neveikt nekādas nodokļu reformas 2020. gadā, bet sākt darbu pie nodokļu reformām attiecībā uz 2021. gadu ar galveno mērķi nodokļu politiku padarīt vienkāršāku un godīgāku un nodrošināt uzņēmējiem sešu mēnešu sagatavošanās periodu jaunā nodokļa režīma ieviešanai.
Svarīgs uzdevums ir administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, kas pavērs iespējas reformēt arī Latvijas izglītības un veselības sektoru, ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences. Kariņa ieskatā Latvijā būtu vajadzīga viena līdz divas pasaules līmeņa augstākās izglītības iestādes ar reģionālām pārstāvniecībām un filiālēm, nevis vairāk kā 50 atsevišķas izglītības iestādes, kurām trūkst resursu pasaulē konkurētspējīgas izglītības nodrošināšanai.
Ministru prezidents norādīja, ka šobrīd Latvija izglītībai atvēl 9% no IKP, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā, vienlaikus būtiski iepaliekot izglītības kvalitātes rādītājos. Viņa ieskatā Latvijā vajadzīgs mazāks skaits skolu ar lielāku skolēnu skaitu, kas palīdzētu nodrošināt augstāku izglītības kvalitāti visiem skolēniem.
Atbildot uz jautājumu par konkrētiem valdības īstenotiem pasākumiem korupcijas apkarošanas jomā, Kariņš atzīmēja uzsākto darbu pie partiju finansēšanas modeļa no valsts budžeta, kas palīdzētu nodrošināt politisko partiju lielāku neatkarību no sponsoriem un mazinātu sponsoru ietekmi uz lēmumu pieņemšanu.
Sarunā ar investoriem premjers arī uzsvēra Latvijas valdības apņemšanos par 180 grādiem mainīt Latvijas politiku un rīcību vides aizsardzības un CO2 izmešu samazināšanas jomā, atvadoties no "piesārņotāju kluba", kuru ekonomikas balstās uz naftas un dabasgāzes resursu patēriņu, uz atjaunojamo resursu lielāku izmantošanu tautsaimniecībā. Kariņa ieskatā šāda virziena maiņa palīdzētu un veicinātu jaunu zaļo tehnoloģiju izstrādi un attīstību Latvijā, kā piemēru minot Dānijas piemēru atjaunojamo resursu politikas jomā.
Attiecībā uz pieaugošo darbaspēka trūkumu, Ministru prezidents sacīja, ka valdība atbalsta viedo imigrāciju un ir pārliecināta, ka, sekmīgi īstenojot iepriekš minētās reformas, tiks uzlabota darbaspēka mobilitāte un tādējādi Latvijai izdosies piesaistīt gan re-emigrantus, gan citu valstu speciālistus.
