Lai gan piektdien Eiropadomes sēdē vēl netika panākta vienošanās par Ekonomikas atjaunošanas fonda Covid-19 izraisīto seku pārvarēšanai kopapjomu un sadalījumu, iespēja vienoties pastāv, aģentūrai LETA sarunu gaitu vērtēja Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
"Vakardien sēde ilga no plkst.10 līdz pusnaktij un vēl aizvien nav panākta vienošanās par vienu svarīgu jautājumu - Covid-19 pandēmijas atlabšanas fondu. Nav panākta vienošanās ne par kopapjomu, cik liels vai mazs šis fonds būs, ne par to, kādās proporcijās tas būs sadalīts starp aizdevumiem un grantiem," stāstīja premjers, piebilstot, ka šodien darbs tiks turpināts.
Kariņš ir pārliecināts, ka Latvija jau pašreiz visu dara pareizajā virzienā, veicot administratīvo reformu, izglītības reformu, nodokļu sistēmas uzlabošanu. Turklāt valsts jau ir aizņēmusies naudu, kas tiek ieguldīta ekonomikas stimulēšanā. "Es raugos, ka ar šo atlabšanas fondu mūsu valstij varētu būt vēl nauda, kuru gudri ieguldīt. Nav svarīgi, cik liels ir finansējuma apmērs, galvenais, ka mēs to pareizi ieguldām," teica premjers.
Viņš norādīja, ka katrā Eiropas Savienības (ES) valstī slimības izplatība ir bijusi dažāda un var redzēt, ka Covid-19 izplatība Eiropā nav beigusies. Tāpat arī ietekme uz ekonomiku katrā valstī ir citāda un ir tādas, kas cieš vairāk nekā Latvija.
"Es esmu gatavs strādāt līdz panākam rezultātu. Neskatoties uz to, ka piektdien rezultātu nepanācām, nepārņēma arī bezcerības sajūta," uzsvēra Ministru prezidents.
Jautāts, cik lielā mērā sarunu virzība pašreiz atbilst Latvijas interesēm, Kariņš atbildēja, ka mūsu valsts interesēs ir piesaistīt papildu naudu ekonomikas stimulēšanai, un pie tā arī tiek strādāts.
"ES daudzgadu budžets mums ir svarīgs pats pat sevi, bet otrs svarīgais jautājums ir atlabšanas fonds. Tas ir mūsu interesēs - lielāks vai mazāks, bet atlabšanas fonds stiprinās visu Eiropu," uzsvēra Kariņš, skaidrojot, ka Latvija varēs atlabt tikai tad, ja atlabs visa Eiropa. Viņš arī piebilda, ka "katrs eiro cents, kas ieguldīts Latvijā, mums nāks par labu, bet mums vajag, lai arī mūsu partneri Eiropā atlabst".
Kā ziņots, šodien Briselē norit Eiropadomes ārkārtas sanāksmes otrā diena, uz kuru pulcējušies ES dalībvalstu vai to valdību vadītāji, lai klātienē apspriestu atveseļošanās plānu, kura mērķis ir reaģēt uz Covidd-19 krīzi, un jaunu ES ilgtermiņa budžetu.
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels 10.jūlijā iesniedza daudzgadu finanšu shēmas (DFS) un atveseļošanas pasākumu kopuma priekšlikumu. Pēc divpusējām diskusijām ar ES vadītājiem Mišels ir apzinājis sešus pamatelementus iespējamas vienošanās panākšanai, liecina Eiropadomes tīmekļvietnē publicētā informācija.
Mišela ierosinātais DFS apmērs ir 1074 miljardi eiro, ko paredzēts izmantot, lai panāktu ES ilgtermiņa mērķu izpildi un pilnā apjomā saglabātu atveseļošanas plāna iespējas. Tāpat paredzēts, ka tiks saglabātas fiksētu summu atlaides Dānijai, Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai.
Pievēršoties jautājumam par Atveseļošanās fonda lielumu, Komisija ar lēmumu par pašu resursiem tiks pilnvarota aizņemties maksimums 750 miljardus eiro. Šos līdzekļus var izmantot kompensējošiem aizdevumiem un izdevumiem, ko tālāk novirzīs, izmantojot DFS programmas.
Priekšsēdētājs Mišels ir ierosinājis saglabāt līdzsvaru starp aizdevumiem, garantijām un dotācijām, lai izvairītos no tā, ka dalībvalstis tiek pārslogotas ar augstiem parāda līmeņiem. "Tas ir arī svarīgi vienotā tirgus nākotnei un lai novērstu lielāku sadrumstalotību un atšķirības," iepriekš paziņoja Mišels.
Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļu sadalījuma priekšlikumā paredzēts, ka līdzekļus novirza krīzes visvairāk skartajām valstīm un nozarēm: Saskaņā ar Komisijas piešķīrumu kritērijiem 70% no Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem tiktu piešķirti 2021. un 2022.gadā. Savukārt 30% līdzekļu tiktu piešķirti 2023.gadā, ņemot vērā iekšējā kopprodukta samazinājumu 2020. un 2021.gadā. Līdz 2026.gadam būtu jāizmaksā visi finanšu līdzekļi.
