33% jeb katrs trešais darba ņēmējs Latvijā pašreizējos ekonomiskajos apstākļos nejūtas drošs par savas darbavietas stabilitāti vai sava pārstāvētā uzņēmuma nākotni, turklāt tieši Latvijā noskaņojums šajā jautājumā ir bažīgākais starp Baltijas valstīm, liecina bankas "Citadele" oktobrī veiktā iedzīvotāju aptauja.
Salīdzinot Baltijas iedzīvotāju pārdomas, par savas darbavietas drošību pašreizējā ekonomiskajā situācijā vairāk nobažījušies tieši Latvijas darba ņēmēji. Lietuvā sava amata drošība bažīgus dara 29%, Igaunijā – 28%, kamēr Latvijā – 33% respondentu.
Analizējot aptaujas rezultātus Latvijā, noskaidrojies, ka 13 % Latvijas darba ņēmēju nejūtas pārliecināti par sava darba drošību, lai gan pārstāvētā uzņēmuma jeb darba devēja darbība šķiet stabila. Tikmēr atlikušie 20 % nejūtas droši par sava uzņēmuma nākotni, un starp viņiem 11 % ir bažīgi par savām izredzēm atrast jaunu darbavietu, kamēr 9 % iespējamie jaunas darbavietas meklējumi nesatrauc.
Kā liecina aptaujas dati, par savas darbavietas drošību patlaban biežāk skeptiski noskaņoti ir biroja darbinieki, kuru ikmēneša ienākumi ir robežās no 751 līdz 1000 eiro.
Lielākās bažas par jaunas darbavietas potenciālu meklēšanu fiksētas Latgalē, kur šī problemātika šķiet aktuāla 19% respondentu, tai seko Kurzeme ar 13%. Vismazāk par jauna darba meklējumu iespējām raizējas Zemgalē dzīvojošie, visbiežāk vīrieši vecumā no 40 līdz 49 gadiem.
Starp aptaujas dalībniekiem 8% atklāj, ka darbu nesen jau ir zaudējuši. Vēl 4% norāda, ka strādā gabaldarbus vai gadījumu darbus – šī prakse ierasta jauniešiem Rīgā un Vidzemē vecumā līdz 29 gadiem.
Aptuveni divi no pieciem iedzīvotājiem Latvijā jeb 43 % norāda, ka jūtas droši par savu darbavietu un pārstāvētā uzņēmuma nākotni – šādi visbiežāk atbildējuši vīrieši vecumā no 30 līdz 39 gadiem, ar augstāko izglītību, kuri ikdienā strādā kā kvalificēti speciālisti. Tikmēr Igaunijā un Lietuvā par sava darba drošību pārliecināti jūtas 48 % sabiedrības.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par Latvijas iedzīvotāju darba drošību banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2022. gada oktobra vidū, tiešsaistē kopā aptaujājot 3000 cilvēkus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
