Kazāks: Baltijas valstis 30 gadu laikā panākušas diezgan iespaidīgu ienākumu konverģenci
Foto: LETA

Baltijas valstis pēdējo 30 gadu laikā panākušas diezgan iespaidīgu ienākumu konverģenci, ceturtdien Latvijas Bankas un Eiropas Investīciju bankas (EIB) vebināra par investīciju piesaisti Latvijā atklāšanā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sasniegto salīdzinot ar pusmaratona pieveikšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš atzina, ka analoģija ar maratonu viņam palīdz izprast tautsaimniecības izaugsmi un ienākumu konverģenci. "Ienākumu konverģencei papildu sarežģītību piešķir sacensības elements, proti, nozīme ir ne tikai absolūtajai maratona distancei, bet arī attālumam līdz skrējiena līderim. Vairums valstu, kam izdodas pareizi izveidot ekonomikas politikas pamatus, sasniedz zināmu ekonomikas konverģences pakāpi, taču tikai pavisam nedaudzām valstīm izdodas ierindoties skrējēju pirmajās rindās," sacīja Kazāks.

Kazāks atzīmēja, ka atbilstoši pirktspējas paritātei koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijā pārsniedz divas trešdaļas no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, un Latvija ir starp čempioniem eksporta tirgus daļu pieauguma ziņā.

"Kopš 2004.gada mēs spēlējam spēcīgā un atbalstošā komandā - ES, un, kad situācija pasliktinājās globālās finanšu krīzes laikā, mums palīdzēja divi cienīgi ārsti - Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija -, kas mums palīdzēja atkal nostāties uz kājām. Taču daudz kas vēl jāizdara, lai pievarētu visu maratonu. Turklāt šoreiz daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem, jo komandas biedri un ārsti var tikai daļēji līdzēt," klāstīja Latvijas Bankas prezidents.

Viņš uzsvēra, ka ekonomikas konverģences nepieciešams nosacījums ir plašas investīcijas. Kopumā investīcijas var finansēt divējādi - ar iekšzemes ietaupījumiem vai ārējiem aizņēmumiem. Pēc Kazāka teiktā, ES fondu pieejamība ir bijusi diezgan unikāls izņēmums no šī likuma, jo tā ļāva Latvijai veikt lielākas investīcijas, nepalielinot parādu.

"Taču, jo vairāk pietuvojamies ES vidējam ienākumu līmenim, jo mazāks atbalsts būs pieejams. Gaidāmie līdzekļi no Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES Daudzgadu finanšu ietvars var arī būt šāda nozīmīga atbalsta augstākais punkts, un mums šie līdzekļi ir jāizmanto maksimāli efektīvi un produktīvi," klāstīja Kazāks.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka stāsts nav tikai par investīciju lielumu, bet arī par to izmantošanu. "Nudien, augsta investīciju attiecība pret IKP, ko Latvija panāca globālās finanšu krīzes priekšvakarā, var faktiski palielināt pārkaršanu un padziļināt recesiju," teica Kazāks, kurš atzina, ka investīcijas nozarēs var nedot vēlamās nākotnes ienākumu plūsmas, ja notiek situācijas pavērsiens un ģeopolitiskās norises apsviežas par 180 grādiem, kā tas šobrīd novērojams austrumu-rietumu kravas sūtījumu tranzīta infrastruktūras jomā.

Savukārt investīciju vide esot atkarīga no daudziem faktoriem. "Pasaules pieredze rāda, ka lielākie pētniecības un attīstības veicinātāji ir lielie uzņēmumi - manuprāt, Latvijai ir pienācis laiks izmantot metodes, kas izrādījušās pareizas citviet, nevis censties no jauna izgudrot velosipēdu. Es necentīšos nosaukt visaptverošu sarakstu ar pasākumiem investīciju atbalstīšanai. Tādos mērījumos kā, piemēram, Pasaules ekonomikas foruma globālais konkurētspējas indekss, kas 2019.gadā ierindoja Latviju 41. vietā no 141 valsts, ir iekļauts plašs šādu faktoru spektrs," klāstīja Kazāks.

Vienlaikus viņš akcentēja divas lietas, kas "EIB investīciju aptaujā (EIBIS) - būtiskākie secinājumi un ietekme uz Latviju" ("The EIB Investment Survey (EIBIS) - key findings and implications for Latvia") atzītas par problemātiskajām jomām - nenoteiktība un cilvēkkapitāls.

"Gan no praktiskās pieredzes, gan akadēmiskās literatūras ir labi zināms, ka nenoteiktība nenāk par labu biznesam un investīcijām. Daļu nenoteiktības mēs nespējam kontrolēt. Piemēram, turpmākā Covid-19 pandēmijas norises gaita ir neskaidra, kaut gan šobrīd nenoteiktība ir mazāka nekā pirms gada. Taču ir politikas nenoteiktība, kuras mazināšana ir politikas veidotāju spēkos," teica Latvijas Bankas prezidents.

Viņš atzīmēja, ka monetārās politikas jomā mēs Eirosistēmā Latvija centusies mazināt nenoteiktību gan sniedzot plašu atbalstu jau kopš pandēmijas sākuma, gan sniedzot perspektīvas norādes par Latvijas rīcību nākotnē. Līdzīgā veidā nenoteiktību var mazināt regulējošās un fiskālās politikas jomās. "Piemēram, mēs Latvijas Bankā esam atkārtoti teikuši, ka būtiska nodokļu politikas pārskatīšana būtu jāveic ne biežāk kā reizi četros gados - kas ir katras Saeimas sasaukuma termiņš -, lai mazinātu nenoteiktību uzņēmumiem un mājsaimniecībām," teica Kazāks.

Runājot par cilvēkkapitālu un kvalificēta darbaspēka trūkumu, Kazāks pauda pārliecību, ka jau tagad visveiksmīgākās profesionālās apmācības ir tās, kas saved kopā mācekli un uzņēmumu. "Latvija nav zemu darbaspēka izmaksu valsts, un mums nudien nav plāna kļūt par šādu valsti. Taču liela alga un ienākumi ir iespējami tikai tad, ja ir atbilstoša produktivitātes dinamika," uzsvēra Kazāks.

Jau vēstīts, ka ceturtdien notiek Latvijas Bankas un EIB vebinārs par investīciju piesaisti Latvijā - "Investīcijas un investīciju finansēšana Latvijā" ("Investment and Investment Finance - Latvia").

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija Investīcijas Latvijas Banka Starptautiskais Valūtas fonds
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form