Bijušais Rīgas Fondu biržas vadītājs, pašreizējais Francijas uzņēmuma "Dalkia" pārstāvis Latvijā Guntars Kokorēvičs un uzņēmējs, bijušais Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis ir iesaistījušies enerģētikas biznesā, kļūstot par Dobeles gāzes krātuves projekta virzītāja SIA "Zemgales Attīstības Fonda" (ZAF) līdzīpašniekiem.
ZAF nodarbojas ar Dobeles gāzes projekta attīstību, un tagad Kokorēvičam un Naglim katram pieder pa 12,5% uzņēmuma kapitāldaļu, liecina paziņojums medijiem.

Kokorēvičs portālam "Delfi" sacīja, ka viņš un Naglis šajā projektā iesaistījušies tā perspektīvuma dēļ, jo Dobeles gāzes krātuves mērķis ir padarīt Latviju par tranzīta ceļu starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju.

Vaicāts par to, vai jau ir zināmi konkrētāki projekti attiecībā uz paziņojumā pieminētajiem iespējamajiem partneriem Vācijā un Krievijā, Kokorēvičs atbildēja, ka par šādām lietām vēl ir pāragri spriest. Tomēr tieši Vācija esot lielākais gāzes patērētājs ES, savukārt Krievija - piegādātājs.

Otrkārt, Dobeles gāzes krātuve veicināšot Latvijas enerģētisko neatkarību, kas pašam Kokorēvičam esot galvenā motivācija. Krātuvē esot iespējams uzglabāt gāzi Latvijas vajadzībām patērēšanai 15 gadu garumā. Jautāts, vai jebkurā gadījumā Krievijai paliekot piegādātājai, Latvija tik un tā būs enerģētiski neatkarīga, Kokorēvičs atgādināja, ka gāzes krātuve nodrošinās lielāku iespēju pašiem noteikt gāzes tarifus Latvijā, turklāt arī Krievija nedrīkst vienpersoniski noteikt cenas. Ja tās būšot pārāk lielas, neviens gāzi neiepirkšot, uzsvēra Kokorēvičs. Kopumā šajā projektā runa varētu būt par "simtiem miljonu" vērtiem darījumiem, līdz ar to Dobeles gāzes krātuve varot būt nozīmīga visas ES kontekstā.

Tiesa, līdz šim ziņas par ārvalstu uzņēmumu ieinteresētību šajā projektā bijušas pretrunīgas. No vienas puses, ZAF pārstāvji apgalvojuši, ka bijušas sarunas ar Krievijas energogigantu "Gazprom" un Lietuvas kompānijām, no otras puses - "Gazprom" ir publiski paudis, ka tam nav intereses iesaistīties Dobeles gāzes krātuves projektā.

Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, Dobeles gāzes krātuvēs var uzglabāt 12 miljardus kubikmetru dabasgāzes, no tiem sešus miljardus aktīvās gāzes. Kopumā Latvijā iespējams izveidot gāzes krātuvju sistēmu, kurā varētu uzglabāt 64 miljardus kubikmetru gāzes.

Paziņojumā presei Kokorēvičs arī uzsver savu un Nagļa pieredzi investīciju piesaistīšanā, kas lieti noderēšot šajā projektā. Identisku viedokli paziņojumā pauž arī cits ZAF līdzīpašnieks Jānis Grūbe. "Augsti vērtēju Guntara Kokoreviča un Jāņa Nagļa pieredzi un profesionalitāti sarežģītu projektu vadībā Latvijā un ārvalstīs, tāpēc esmu gandarīts, ka abi šie cilvēki piekrita mūsu piedāvājumam iesaistīties ZAF darbībā," paudis Grūbe.

Viņa vārds gan medijos līdz šim ir izskanējis pretrunīgi. Pērn februārī "Neatkarīgā Rīta Avīze" rakstīja, ka Annenieku pagasta iedzīvotāji pārmetuši Grūbem, ka viņš pircis zemi gāzes krātuvei paredzētajā rajonā par mazāku summu, nekā iepriekš bija solījis,
Dobeles gāzes krātuves projekts atkal kļuvis aktuāls 2006. gada pirmajā pusē, kad zemi Anneniekos nopirka vairāki Latvijā pazīstami uzņēmēji, kam pieder ZAF. To vidū bija bijušie VDK virsnieki Vladimirs Kosmogorcevs un Juris Šabašovs, pretrunīgi vērtētais bijušā Rīgas mēra padomnieks Guntars Kukuls un uzņēmējs Gints Lazdiņš.

Savukārt Kokorēviča iepriekš darbojies kā "Dalkia" pārstāvis Latvijā kopš 2005.gadā, kad šis Francijas uzņēmums rosinājis privatizēt "Rīgas Siltumu". Toreiz vairāki avoti portālam "Delfi" norādīja, ka atsevišķi TP biedri ir tikušies ar "Dalkia" pārstāvjiem, lai, ļoti iespējams, lobētu tā intereses Latvijas lielāko pilsētu siltumapgādē.

Kokorēvičs toreiz uzvēra, ka "Dalkia" pārstāvji nav tikušies ar politiskajām partijām, un uzņēmums vēloties būt neitrāls, piedāvājot caurspīdīgus tarifu principus.
Tomēr šogad aprīlī, "Dalkia" meitas uzņēmumam iegādājoties bijušā premjera un TP dibinātāja Andra Šķēles biznesa partnerim Valdim Rupmejam piederošo uzņēmumu "Jaunā fabrika" (JF), tas savā kontrolē pārņem 52% no uzņēmuma "Valmieras enerģija", kā arī 10% "Liepājas enerģija". Par JF valdes priekšsēdētāju kļuva tieši Kokorēvičs.
Aizvadītajā nedēļā žurnālam "Lietišķā Diena" Kokorēvičs skaidroja, ka Rupmejs JF pārdevis, jo "Dalkia" atšķirībā no Rupmeja, bijušas ilgtermiņa intereses siltuma operatoru un enerģijas ražošanas biznesā. "Vietējo investoru uzdevums, kas gan ir viena no Latvijas lielākajām nelaimēm, ir uzbūvēt šo biznesu, bet viņu mērķis ilgtermiņā ir to pārdot (..) Rupmeja kunga mērķis bija uzbūvēt un pārdot, mūsu mērķis savukārt ir iegādāties un pēc tam pārvaldīt, jo te esam, kā mēs sakām, atnākuši uz simts gadiem," teicis Kokorēvičs.

Viņš akcentēja, ka "Dalkia" vienkāršāk ir iegādāties uzņēmumus vai to daļas Latvijā, sadarbojoties ar privātajiem investoriem, nevis valsti, kas liek šķēršļus. Kokorēvičs noliedza kādas īpašas saiknes pastāvēšanu starp "Dalkia" un Šķēli.

Iepriekš masu medijos tieši ar TP un tā priekšsēdētāja un bijušā premjera Aigara Kalvīša vārdu tikuši saistīti arī iespējamie gāzes projekti Latvijā. Aprīlī izskanēja ziņas, ka Kalvītis ir ticies ar "Itera Latvija" vadītāju Juri Savicki, lai runātu par sašķidrinātās gāzes rūpnīcas celtniecību Latvijā. Savukārt Šķēle laikrakstam "Latvijas Avīze" kritizēja ideju Latvijā veidot ogļu staciju, jo tas esot neefektīvi. Tā vietā viņš ieteica izmantot kūdru, par ko savukārt izbrīnīti šā paša laikraksta aptaujātie nozares speciālisti.

Savukārt Nagļa īpašumā uz diviem gadiem no 2005. Līdz 2007.gadam bija uzņēmums "Rets Investīcijas", kurš kontrolē vēja elektrostacijas Grobiņas apkaimē. Pirms Nagļa šo biznesu kontrolēja Kalvīša biznesa partneris Jānis Sprinovskis, kā arī jau pieminētais Rupmejs, un ārzonas kompānija "Hollyoak Limited". Savukārt pērn Naglis vēja enerģētikas biznesu pārdeva Šķēles meitu un sievas ietekmē esošajam uzņēmumam "INPO 5".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!