Komisārs: ES veco valstu opozīcijas dēļ nevarēs paātrināti izlīdzināt tiešmaksājumus zemniekiem
Foto: AFP/Scanpix

Baltijas valstu un vairāku citu zemju lauksaimnieku prasību paātrināti izlīdzināt tiešmaksājumus, lai radītu vienādus nosacījumus visiem lauksaimniekiem Eiropas Savienībā, nevarēs īstenot, jo pret to iebildīs bloka vecās dalībvalstis, ceturtdien intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio atzina ES lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc viņa teiktā, Eiropas Komisija (EK) tā vietā ir ierosinājusi palielināt tiešmaksājumus Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pakāpeniski.

"ES ierosina pakāpeniski palielināt tiešos maksājumus Baltijas valstīm un pakāpeniski samazināt tos citām valstīm. Es nezinu, vai to var dēvēt par diskrimināciju. No otras puses, šī ir pirmā reize, kad EK apņemas izbeigt diskrimināciju. Cits jautājums ir par to, cik tālu mēs varam iet šo fondu pārdalē. Mēs nevar vienkārši vienādot šo maksājumus, jo nākamgad tas būs ļoti sarežģīts jautājums gan politiski, gan finansiāli," klāstīja komisārs.

Pēc Lietuvas Radio ziņotā, Lietuvas lauksaimniekiem EK ir ierosinājusi līdz 2020.gadam palielināt tiešmaksājumus vidēji par 20% jeb 100 litiem hektārā. EK norāda, ka tiešmaksājumus nevarēs palielināt straujākā tempā, jo ES vecās valstis to neapstiprinās. Saskaņā ar EK priekšlikumu, tiešmaksājumi Lietuvai tādējādi saglabāsies zem ES vidējā līmeņa.

Priekšlikumu vēl iespējams pārskatīt ES Padomē un Eiroparlamentā, taču informēti avoti apgalvo, ka Lietuvai būšot jāupurē maksājumi lauksaimniekiem, lai no ES budžeta varētu dabūt lielāku finansējumu Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas projektiem un struktūrfondiem.

Lietuvas Seims pagājušajā nedēļā pieņēma rezolūciju, kurā aicināja EK nodrošināt, lai Lietuvas lauksaimnieki 2014.-2020.gadā dabūtu tikpat lielus tiešmaksājumus kā citu ES valstu lauksaimnieki.

Pašlaik ES vidējais tiešmaksājumus ir 249 eiro par hektāru, savukārt lauksaimnieki Lietuvā saņem 143 eiro, Igaunijā - 112 eiro un Latvijā - 83 eiro par hektāru.

Ir sākta ES Kopējās Lauksaimniecības politikas reforma, lai risinātu nelīdzsvarotības tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, kuru dēļ pašlaik lauksaimnieki Itālijā un Grieķijā par hektāru saņem aptuveni 400 eiro (280 latu) pretstatā mazāk nekā 100 eiro (70 latu) vidēji Latvijā.

Lauksaimniecības komisārs oktobrī paziņoja, ka vēlas, lai lauksaimnieki visās ES valstīs saņemtu vismaz 90% no vidējā tiešmaksājumu apmēra, tomēr neminot laiku, kad šo mērķi vajadzētu sasniegt.

Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas ir pieprasījušas nodrošināt taisnīgu KPL reformu pēc 2013.gada, kurā tiek prasīta tiešo maksājumu sistēma ar taisnīgiem un godīgiem konkurences nosacījumiem visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, uzsverot, ka tiešajiem maksājumiem ir jābūt vismaz 90% apmērā no ES vidējā atbalsta apmēra.

Tiešmaksājumu izlīdzināšana lauksaimniekiem ir viena no Latvijas prioritātēm ES daudzgadu budžetam 2014.–2020.gadam. Saeima 14.jūlijā ārkārtas sēdē atbalstīja paziņojumu saistībā ar EK tiešo maksājumu izlīdzināšanas piedāvājumu, ar kuru nav apmierināti Latvijas lauksaimnieki, uzsverot, ka noteiktā tiešo maksājumu aprēķina metodika pēc 2013.gada nenodrošinās Latvijas lauksaimniekiem iespēju taisnīgi un godīgi konkurēt ar citu dalībvalstu lauksaimniekiem.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne trešdien pavēstīja, ka deviņu ES valstu, tostarp Latvijas, lauksaimnieku organizācijas parakstījušas deklarāciju, kurā prasa vienādus nosacījumus visiem ES lauksaimniekiem.

28. un 29.novembrī Budapeštā, Ungārijā, notika "Višegradas – 4" (Centrāleiropas – Čehijas, Ungārijas, Polijas un Slovākijas) valstu lauksaimniecības kameru tikšanās, kurā tika uzaicināti arī lauksaimniecības organizāciju pārstāvji no Igaunijas, Lietuvas, Rumānijas, Horvātijas un arī Latvijas. Latvijas lauksaimnieku organizācijas šajā tikšanās reizē pārstāvēja LOSP valdes loceklis Armands Krauze.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form