Kompensācijām par Āfrikas cūku mēra dēļ izkautām cūkām piešķir kopumā 1,5 miljonus eiro

Par pieaugušu vaislas dzīvnieku - sivēnmātes, vaislas kuiļa - nokaušanu pienāksies 115 eiro kompensācija, nobarojamo cūku un vaislas jauncūku - 65 eiro, bet par piena sivēnu - 25 eiro.

Tāpat valdība vienojās par virkni biodrošības pasākumu cūku novietnēs slimības skartajā teritorijā. Piemēram, dzīvnieku novietnēm jābūt slēgtām, novietnē regulāri jāveic tīrīšana, deratizācija un dezinsekcija, kā arī regulāri jātīra dzīvnieku barības glabātavas.

Ja dzīvnieku īpašnieki līdz 2014.gada 22.jūlijam novietnēs neīstenos valdības noteiktos biodrošības pasākumus, visas novietnē esošās cūkas būs jānokauj līdz 2014.gada 31.augustam.

Dzīvnieku īpašniekam pēc visu cūku sugas dzīvnieku nokaušanas būs jāapņemas savā novietnē gadu neturēt cūkas, tad varēs aizpildīt iesniegumu zaudējumu kompensācijas saņemšanai.

Uz kompensācijām varēs pretendēt arī tie cūku īpašnieki, kuri nodrošinās papildu biodrošības prasības, bet kuriem slimības ierobežojumu dēļ būs radušies tirdzniecības traucējumi un cūkas būs jāizkauj to dēļ.

Tāpat valdība uzdeva Zemkopības ministrijai iesniegt pieprasījumu Eiropas Komisijā, lai atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem valsts budžetā daļēji tiktu atgūti līdzekļi par dzīvnieku īpašniekiem izmaksātajām kompensācijām.

Uzklausot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektora Māra Baloža ziņojumu par Āfrikas cūku mēri, valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) interesējās, kādas ir prognozes par slimības tālāko izplatību. Balodis sacīja, ka infekcija turpina izplatīties, bet pagaidām līdzšinējā teritorijā. Vēl vienā novietnē Kalniešu pagastā ir konstatētas slimības klīniskās pazīmes, šis gadījums gan vēl nav laboratoriski apstiprināts.

Pastāv augsts risks, ka slimība izplatīsies tālāk, vērtēja Balodis. Viņš atzīmēja, ka ap slimības izplatības aizsardzības zonām ir izvietotas patruļas. Balodis arī aicināja Iekšlietu ministriju izvērtēt iespēju izvietot diennakts posteņus apkārt aptvertajai zonai. Pieņemot šo rīkojumu, var sākties panika un iedzīvotāji var censties izvest no zonas gaļu, skaidroja Balodis.

Kā ziņots, ĀCM vīruss apstiprināts vēl trijās mājas cūku saimniecībās - Krāslavas novada Piedrujas un Kalniešu pagastā, kā arī Dagdas novada Bērziņu pagastā.

Līdz 14.jūlijam PVD inspektori ĀCM aizsardzības un uzraudzības zonā ir pārbaudījuši 3776 mājas, no kurām cūkas tiek turētas 564 saimniecībās, kopējais mājas cūku skaits ir 2186.

Laboratoriskai izmeklēšanai ir noņemti 1444 asins paraugi. Pārbaužu laikā inspektori konstatējuši 323 dažādus pārkāpumus, tai skaitā nereģistrētus dzīvniekus, pārkāpumus cūku pārvietošanā.

ĀCM Latvijā tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.

Pēc nedēļas, slimībai izplatoties, Saeima izsludināja ārkārtas situāciju, kas no 2.jūlija līdz 1.oktobrim noteikta Daugavpils novada Ambeļu pagastā, Biķernieku pagastā, Demenes pagastā, Dubnas pagastā, Laucesas pagastā, Maļinovas pagastā, Naujenes pagastā, Salienas pagastā, Skrudalienas pagastā, Tabores pagastā, Vecsalienas pagastā, Višķu pagastā, Aglonas novadā, Krāslavas novadā, Dagdas novadā, Zilupes novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, Mākoņkalna pagastā, Pušas pagastā, Ludzas novada Brigu pagastā, Isnaudas pagastā, Istras pagastā, Nirzas pagastā, Ņukšu pagastā, Pildas pagastā, Rundēnu pagastā un Ciblas novadā.

Par darbības koordināciju ārkārtējās situācijas laikā atbildīgs PVD, kura amatpersonām ir tiesības iekļūt privātā īpašumā, lai veiktu visus nepieciešamos mēra apkarošanas pasākumus.

Āfrikas cūku mēris Latvijas teritorijā līdz šim nekad nebija reģistrēts. Slimība nav bīstama cilvēkiem, bet fermā jāizkauj un jāsadedzina visas cūkas.