Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, to papildinot ar tiesību normām par konkurences iestādes funkcionālo neatkarību un nepieciešamajiem resursiem.
Grozījumi nepieciešami, lai salāgotu likumu ar 2018. gadā apstiprinātu Eiropas Savienības (ES) direktīvu.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk Konkurences padome atradīsies Ministru kabineta pārraudzībā, un tā tiks īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību. Līdz šim par padomi atbildīgs ir ekonomikas ministrs.
Vienlaikus plānots stiprināt Konkurences padomes operacionālo neatkarību, paredzot iestādei pilnīgu neatkarību iestādes iekšējo organizatorisko jautājumu risināšanā.
Likumprojekts tostarp arī paredz, ka padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi atklātā konkursā turpmāk organizēs Ministru kabinets, sekretariāta funkcijas uzticot Valsts kancelejai. Par padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa atbrīvošanu no amata arī lems Ministru kabinets.
Vienlaikus grozījumi arī paredz papildināt likumu ar definīcijām, kas skaidrotu tādus jēdzienus kā Eiropas Konkurences tīkls, iecietības programma, izlīguma iesniegums, konkurences iestāde, karteļa vienošanās, liecība, kas sniegta atbilstoši iecietības programmai, iecietības programmas pieteikuma iesniedzējs, pieprasījuma iesniedzēja iestāde, pieprasījuma saņēmēja iestāde.
Tāpat Konkurences likumu iecerēts papildināt ar pilnvarām, tās precizējot, efektīvai likuma un līguma par ES darbību pārkāpumu izmeklēšanā un atklāšanā, ar tirgus dalībniekiem piemērojamo naudas sodu aprēķināšanas īpatnībām, nosakot izmaiņas piemērojamā maksimālā naudas soda sliekšņos.
Reizē arī ar grozījumiem harmonizēts iecietības programmas ietvars, noteikts konkurences iestāžu sadarbības noteikumus un precizēts pagaidu noregulējuma institūts.
Ekonomikas ministrija lūdza grozījumus Konkurences likumā izskatīt steidzamības kārtībā. Pret to kategoriski iebilda Saeimas Juridiskais birojs, norādot, ka tik salīdzinoši apjomīgus grozījumus nedrīkst skatīt steidzami.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Andrejs Stupins norādīja, ka likumprojekts Saeimā iesniegts pagājušā gada nogalē, kad jau bija nokavēti visi grozījumos paredzētie spēkā stāšanās termiņi. Tāpat Stupins piebilda, ka likumprojekts nav saskaņots ar patlaban spēkā esošo Konkurences likumu.
Vienlaikus Saeimas Juridiskajam birojam nav konceptuālu iebildumu pret likumprojektu kopumā. Juridiskais birojs vienīgi iebilst pret pašlaik paredzēto, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. Stupins norādīja, ka pēc tik būtiskiem grozījumiem nepieciešams laiks, lai ar likumu varētu iepazīties.
Deputāti nolēma, ka likumprojekts Saeimā tiks skatīts ierastajā kārtībā trijos lasījumos.
Ar šiem grozījumiem saistītas izmaiņas likumā par budžetu un finanšu vadību skatīs parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
