Konkurences uzraugs šobrīd lemj par pieciem uzņēmumu apvienošanās darījumiem
Foto: DELFI

Pašlaik Konkurences padome (KP) vērtē piecus apvienošanās darījumus, bet šī gada pirmajos astoņos mēnešos Konkurences padome (KP) pieņēmusi 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, kas ir par 50% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, portāls "Delfi" uzzināja KP.

Tāpat KP sniedz vairākiem uzņēmējiem pirmsapvienošanās konsultācijas. Uzņēmēji šogad šo iespēju izmantojuši jau 33 reizes.

Tirgus dalībnieku konsolidācija visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū. Visos gadījumos pieņemts pozitīvs atzinums un apvienošanās atļauta, jo nevienā no apvienošanās gadījumiem KP nav saskatījusi risku, ka apvienošanās rezultātā būtiski mainīsies tirgus struktūra, mazināsies konkurence vai izveidosies uzņēmuma dominējošais stāvoklis tirgū.

Šogad vērtētie apvienošanās darījumi ietekmējuši tādas komercdarbības jomas kā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, degvielas mazumtirdzniecība, autogāzes tirdzniecība, automobiļu un to rezerves daļu vairumtirdzniecība, dzīvnieku barības ražošana, viesnīcu serviss, telekomunikācijas pakalpojumi un nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi.

Kā norāda KP, konsolidāciju iemesli ir: tirgus pozīciju nostiprināšana, biznesa fokusa maiņa, eksportspējas stiprināšana, sinerģijas radīšana starp vairākiem uzņēmumiem ar mērķi samazināt izmaksas, veidot vienotu attīstības politiku un palielināt konkurētspēju tirgū.

Tāpat uzņēmumu konsolidāciju būtiski ietekmē pieprasījuma izmaiņu tendences Latvijā. Mūsdienu patērētājam arvien vairāk novērtējot kompleksu telekomunikāciju, interneta un digitālās izklaides pakalpojumu esamību, kā arī iespēju televīziju skatīties ārpus mājas, tirgus dalībnieki meklē risinājumus kā šo pieprasījumu apmierināt, skaidro KP. Līdz ar to nozarē ir novērojama telekomunikāciju, mediju un citu tehnoloģiju uzņēmumu saplūšana.

Šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, turpinās apvienošanās ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū. Pašreizējā tirgus struktūrā vērojama mazāko tirgotāju konkurētspējas stiprināšana – preču zīmes "top" uzņēmumu apvienošanās Latvijas reģionos.

KP gan norāda, ka, neskatoties uz šo mazumtirgotāju apvienošanos, Latvijā joprojām nav pietiekami spēcīgu tirgus spēlētāju, kas radītu efektīvu konkurences spiedienu uz diviem lielākajiem mazumtirgotājiem – SIA "Rimi Latvia" un SIA "Maxima Latvija".

KP atļauja apvienošanās veikšanai nepieciešama tikai gadījumos, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 000 000 eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1 500 000 eiro.

Valstiska lielo apvienošanās darījumu kontrole nepieciešama, lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā. Tādējādi tiek saglabāts konkurences dzinējspēks, kas nepieļauj nepamatotu cenu pieaugumu, veicina izvēles un kvalitātes kāpumu, kā arī tautsaimniecības izaugsmi kopumā.

Tags

Konkurences padome Maxima Rimi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form