Pēc viņas teiktā, patlaban notiek cīņa par to, vai Eiropas Savienības (ES) Kopējā lauksaimniecības politika turpmāk būs vērsta uz lielo vai mazo saimniecību attīstību. Tikmēr Eiropas līmenī aug pieprasījums pēc ekoloģiska piena, ko var nodrošināt mazās saimniecības.
Feldmane skaidroja, ka ekoloģisks būtībā ir analogs bioloģiskajam. "Par Šveices pienu saka, ka tas ir ekoloģisks, bioloģisks, tad es uzskatu, ka arī mūsu [Latvijas] piens ir tāds pats. Govis ganās dabiskās pļavās. Uzskatu, ka mūsu, Latvijas zemniekiem, ir laimīgās govis," sacīja "Baltu piens" valdes priekšsēdētāja.
Pēc viņas skaidrotā, mazās saimniecības Latvijā attīstībā ir atpalikušas negodīgās atbalsta sadales dēļ. "Vilciens ir aizgājis. Ja mēs būtu pašā sākumā to darījuši, varbūt arī mazās saimniecības būtu attīstījušās līdz 50 govīm un būtu sapirkušas zemes. Latvijas politika bija tāda, ka bija saimniecības ar labākām iespējām tikt pie zemesgabala. Patlaban lielās saimniecības attīstībā ir desmit soļus priekšā mazajām saimniecībām. Visi investīciju resursi tika lielsaimniecībām," viņa sacīja.
Vienlaikus viņa pauda cerību, ka nākotnes lauksaimniecības kontekstā valdība aizdomāsies par Eiropas prasībām un varbūt kaut kas mainīsies, lai tas skatījums būtu ne tikai no ekonomikas, bet arī cita skatupunkta. Ja saimniecību attīstībai būs labvēlīgi nosacījumi, laukus izdosies uzturēt pie dzīvības.
"Viss arī ir atkarīgs no valdības nostājas, kā Latvijas valdība uz to skatīsies. Man nepatīk saimniecības iedalīt lielajās un mazajās. Allaž saku - ja ir vēlme strādāt, jāstrādā visiem un visiem jābūt vienādiem nosacījumiem. Tad ir vienāda konkurence un tad tos muskuļus var audzēt," sacīja Feldmane.
