Latvijā cenu izmaiņas dažādos piena tirgus līmeņos ir neproporcionālas, tomēr cenu dinamika neliecina, ka tirgū pastāvētu aizliegtas vienošanās, secinājusi Konkurences padome (KP), noslēdzot piena tirgus uzraudzību.
"Atšķirīgās cenu izmaiņu tendences ražošanas, pārstrādes un mazumtirdzniecības posmos nereti ir raisījušas uzņēmēju un patērētāju bažas par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tirgus uzraudzība, kuru KP veica ciešā sadarbībā ar Latvijas Banku, ļāva ekonometriski pamatoti aplūkot datus par cenu izmaiņām un gūt izpratni par cenu veidošanās dinamiku, kas ir svarīga visiem šī tirgus dalībniekiem. Datu kvantitatīvā analīze neliecināja par sakarībām, kas norādītu uz tirgū pastāvošiem konkurences tiesību pārkāpumiem," atzīmē KP pārstāvji.
Uzraudzības ietvaros KP pārliecinājusies, ka no pašizmaksas izmaiņām visvairāk atkarīgi ir svaigpiena ražotāji, savukārt, svaigpiena izmaksām pieaugot, ne vienmēr vienlaikus proporcionāli pieaug arī tā pārstrādātāju cenas. Būtiskās svaigpiena noieta cenu izmaiņas pārstrādātājus ietekmē četras reizes mazāk nekā ražotājus. Savukārt mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā cenu reakcija ir mazāka par vienu procentpunktu no sākotnējās noieta cenas pieauguma.
Pētījuma ietvaros netika novērotas tādas svaigpiena cenu izmaiņas, ko būtu izraisījušas izmaiņas pārstrādātāju vai mazumtirgotāju cenu politikā, atzīmē KP pārstāvji.
Tāpat secināts, ka mazumtirgotāju cenas ar svaigpiena cenu izmaiņām ir saistītas vismazāk, un attiecīgi piena cenu samazinājums veikalu plauktos tiek novērots, ja samazinās pārdotā piena apmērs. "Tomēr arī mazumtirgotāji, tāpat kā pārstrādātāji, rēķinās ar tendencēm svaigpiena iepirkumu tirgū. Kopumā mazumtirgotāji ir elastīgi gala pārdošanas cenas noteikšanā," norāda KP.
KP sagatavotajā piena tirgus novērtējuma noslēguma ziņojumā piebilsts, ka pastāvošā piena un piena produktu ražošanas un piegādes ķēde Latvijā ir raksturojama kā noturīga un diskrēti elastīga sākotnējās izejvielas pārstrādes un izplatīšanas posmos; pietiekami noturīga, lai ilgtermiņā pārvarētu ārējos ekonomiskos, tajā skaitā cenu šokus un to sekmēto negatīvo ietekmi, kā arī ilgtspējīga pietiekama iekšējās konkurences līmeņa dēļ.
KP ir Ekonomikas ministrijas padotībā esoša institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, kā arī veicināt konkurences attīstību visos tautsaimniecības sektoros sabiedrības interesēs.
