Pēc divarpus gadu ilgām diskusijām otrdien valdība atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, kas Konkurences padomei (KP) ļaus efektīvāk vērsties pret publisku personu – valsts un pašvaldību – radītiem konkurences kropļojumiem, portāls "Delfi" uzzināja Ekonomikas ministrijā (EM).
Lai novērstu publisku personu radītus konkurences ierobežojumus, KP būs jāveic pārrunas ar konkrēto publisko personu. Ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiks novērsti, KP būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliks kapitālsabiedrībai, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi, tiesisko pienākumu novērst konkurences kavējumu.
"Mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un citas vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska Latvijas ekonomikas attīstībai un konkurētspējai," pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Kā norāda KP, likuma grozījumi nepieciešami, jo Latvijā viena no uzņēmējdarbības vides problēmām ir konkurences neitralitātes principa neievērošana publisku personu darbībā, kas izpaužas kā nepamatotas priekšrocības publisku personu kapitālsabiedrībām.
KP līdz šim vairākkārt konstatējusi, ka publiskas personas gan pašvaldību, gan valsts pusē rada ierobežojumus godīgai un vienlīdzīgai konkurencei ar privāto sektoru. Pērn KP uzņēmēju aptauja atklāja, ka gandrīz 64 % respondentu par aktuālu nozares problēmu uzskata publisku personu radītos konkurences ierobežojumus.
EM skaidro, ka visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties, norāda ministrijā.
EM likuma grozījumus valdībā iesniedza 2016. gadā, taču diskusijas un saskaņošanas ievilkās pašvaldību nostājas dēļ, proti, pret grozījumiem iestājās Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība.
Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) iepriekš sniegusi rekomendāciju piešķirt KP pilnvaras vērsties pret šādām publisku personu darbībām.
