KP: visas nozares ir inficētas ar publisko iepirkumu karteļiem
Foto: LETA

"Esam rekordisti ar publisko iepirkumu karteļiem, izskatās, ka visas nozares ir ar to inficētas," piektdien preses konferencē par Konkurences padomes (KP) pērn paveikto teica KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, atklājot, ka KP pērn pieņēmusi kopumā 26 lēmumus, piecos gadījumos konstatējot konkurences tiesību pārkāpumus un sodot astoņu uzņēmumus.

"Tur ir abas puses – gan publiskā iepirkumu rīkotāji, kas rada šādas iespējas, izveidot karteļus,'' paskaidroja Ābrama, piebilstot, ka arī uzņēmēji nereti nesaprot – valsts un Eiropas Savienības (ES) nauda nav vienkārši izšķērdējama.

Pērn KP izteikusi rekordlielu skaitu brīdinājumu – septiņu brīdinājumus 37 personām. Brīdinājums tiek izteikts, ja ir pazīmes par pārkāpumu, bet uzņēmums ko tādu veicis pirmo reizi, runa bijusi par nelielu summu un iesaistīti visbiežāk divi uzņēmumi, proti, ja iespējamā aizliegtā vienošanās nav nodarījusi būtisku kaitējumu konkurencei. KP gan uzreiz arī brīdinot uzņēmējus, ka tiek veidots melnais saraksts un, uzņēmumam atkārtoti nonākot redzes lokā, tiks piemērots sods.

Ābrama uzsvēra, ka tieši iepirkumu rīkotāji ir tie, kuri pirmie var novērtēt aizdomīgas līdzības pretendentu iesniegumos, tāmēs, cenās. Pērn KP saņēmusi deviņus iesniegumus par iespējamām karteļu veidošanām.

Tāpat 2018. gadā KP atklāja divas aizliegtas vienošanās, kas bija saistītas ar uzņēmumu neatļautu darbību saskaņošanu publiskajos iepirkumos. Vienā no šādiem gadījumiem bija iesaistīti trīs meliorācijas uzņēmumi: SIA "Limbažu Melio", SIA "Bauskas meliorācija" un SIA "Meliorācijas eksperts". Šie trīs uzņēmumi bija pretlikumīgi rīkojušies četrās Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētā fonda projektu cenu aptaujās. Savukārt biroja tehnikas apkopes un piegādes veicēji SIA "Tomega" un SIA "BTK.LV" konkurenci kropļoja vairākās iepirkumu procedūrās, tostarp arī Kultūras ministrijas un SIA "Talsu namsaimnieks" cenu aptaujās un SIA "Rīgas satiksme" iepirkumā. Abu nozaru uzņēmumi rīkojās pēc līdzīga shēmas – saskaņoja konkursos iesniedzamās tāmes, vienojās par dalības noteikumiem, kā arī par uzvarētāju.

Saskaņā ar Ābramas pausto pērn pēc KP piemērotajiem sodiem valsts budžetā ieskaitīti 445 613 eiro. Sodus uzņēmumi nomaksā, kad stājas spēkā lēmums. Visbiežāk tas notiek pēc tiesvedības beigām, gadījumā, ja lēmums ticis pārsūdzēts, vai arī pēc tam, kad iestāde ar pārkāpēju noslēgusi administratīvo līgumu.

Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādījis, ka ''publisko iepirkumu organizētajiem un dalībniekiem ir jāsaprot, cik būtiskas sekas būs valsts un pašvaldību budžetiem, ja publiskajos iepirkumos, kuros tiek izmantoti Eiropas budžeta līdzekļi, tiks konstatētas nelikumības''. Viņš uzsvērta, ''karteļošana un ar to bieži saistītās koruptīvās attiecības grauj brīvu konkurenci un faktiski izkrāpj gan Latvijas, gan Eiropas nodokļu maksātāju finanšu līdzekļus''.

Vēl viena būtiska tendence konkurences jomā pērn bijusi publisko personu iejaukšanās uzņēmējdarbībā, kavējot tās attīstību. Kopumā KP pērn saņēmusi 63 iesniegumus saistībā ar publisku personu darbību, tostarp konkurences kropļošanu. Kā piemēru Ābrama šeit minēja lauku tūrismu – proti pašvaldības mēdz iejaukties tūrisma nozarē, tādējādi kavējot mazo un vidējo uzņēmumu attīstību.

Vēl viena nozare, kurā šis jautājums ir īpaši aktuāls ir atkritumu apsaimniekošana. Pagājušajā gadā KP konstatējusi vienu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kad publiskām personām – 28 pašvaldībām – piederošais uzņēmums SIA "ZAAO" nepamatoti liedza sadarbības partneriem slēgt līgumus tikai par to darbībai nepieciešamajiem dalīto atkritumu savākšanas laukumiem, uzspiežot izmantot visus "ZAAO" piederošos šāda tipa laukumus. Uzņēmuma tika piemērots 36 665 eiro liels sods.

Tāpat pērn iezīmējusies vēl viena tendence, kas saskaņā ar Ābramas prognozēm, turpināsies arī šogad – uzņēmumu apvienošanās darījumi. 2018. gadā salīdzinot ar 2017. gadu KP izvērtēto uzņēmumu apvienošanās darījumu skaits pieaudzis par 60%. KP kopumā izvērtējusi 20 apvienošanās darījumus, no kuriem vienā gadījumā apvienošanās tika aizliegta.

Pērn arīdzan ierosināta pārkāpuma lieta par nepaziņotu apvienošanos, kad UAB "Vaizga" ziņojumu par apvienošanās darījumu iesniedza KP jau pēc faktiskās apvienošanās ar SIA "Petrol Property". "Vaizga" pārkāpumu atzina un rosināja ar KP noslēgt administratīvo līgumu, apņemoties valsts budžetā iemaksāt naudas sodu 57 419 eiro apmērā.

Kopumā KP vērtētie darījumi pērn ietekmējuši vizmas 25 Latvijas tautsaimniecības nozares.

Source

DELFI Bizness

Tags

Konkurences padome
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form