"KPMG Baltics" korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns šodien pēc tiesas sēdes, kurā Rīgas apgabaltiesa bija plānojusi skatīt sūdzības par administratora rīcību un lūgumus atcelt to no administratora pienākumiem, žurnālistiem sacīja, ka administrators nav darījis neko nelikumīgu, kas būtu pamats visām iesniegtajām sūdzībām.
Viņš uzsvēra, ka nav nekādu apstākļu, kas varētu traucēt "KPMG Baltics" veikt administratora funkcijas, un kompānija ir gatava to darīt.
Jurcāns pauda uzskatu, ka sūdzību iesniedzēji ir kreditori, kuriem ir kādas savas intereses, taču no kreditoru kopuma viedokļa valda nenoteiktība.
Tas ilgst jau no 23.februāra, kad tiesā iesniegts pieteikums bar "Krājbankas" bankrota sākšanu, taču tā izskatīšanai tiesas sēde tagad noteikta 20.aprīlī, un tas ir divu mēnešu periods, kurā administrators pilnvērtīgi nevar darboties.
Viņa vērtējumā, bankas aktīvu vērtība nav konstanta. Laikā, kamēr banka nedarbojas un tās maksātnespējas stadijā šī vērtība var samazināties. Bez tam šādā nenoteiktības situācijā arī administrators arī nevar veikt nekādas aktīvas darbību, lai ļautu kreditoriem atgūt līdzekļus.
Jurcāns atzīmēja, ka šodien tiesas zālē bija "lielākā juristu koncentrācija, kāda ir iespējama uz kvadrātmetru", tāpēc viņiem būtu adresējams jautājums par to, cik ilgi šis process var vilkties. "Jo ātrāk būs risinājums, jo labāk visiem," norādīja Jurcāns.
Vaicāts, kādu naudas summu bankrota procesā būs iespējams atgūt, Jurcāns sacīja, ka šī summa ir atkarīga no daudziem apstākļiem, proti, no tā, kā process strukturēts, no kopējās tirgus situācijas un atsevišķu aktīvu cenas.
Viņš nevēlējās nosaukt konkrētu summu, ko plānots atgūt, lai nenoteiktu "griestus". Administrators rēķinās, ka lielākā daļa "Krājbankas" aktīvu pircēju ir Latvijā un viņi rūpīgi seko notiekošajam, jo viņu interesēs ir iegādāties aktīvus par zemāko cenu, bet administratora un kreditoru intereses šajā jautājumā sakrīt - viņiem ir interese aktīvus pārdot par augstāku cenu.
"Daudziem aktīviem vērtības erozija pakāpeniski notiek un vērtība samazinās būtībā ar katru dienu," sacīja administratora pārstāvis.
LETA jau ziņoja, ka šodien Rīgas apgabaltiesa līdz 20.aprīlim atlika pieteikuma izskatīšanu par "Krājbankas" bankrota procedūras sākšanu.
Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu.
"KPMG Baltics" tiesā iesniedza pieteikumu sākt "Krājbankas" bankrotu.
Administrators rosināja sākt "Krājbankas" bankrotu, jo tas secināja, ka neviens no saņemtajiem četriem "Krājbankas" sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Līdz ar to 21.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēma apstiprināt bankas maksātnespējas risinājumu - bankas bankrota procedūru.
No "Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
