Krapsis: policijas pašmērķis nav piemērot sodus skaistumkopšanas saloniem to darbības pirmajās dienās
Foto: LETA

Atsevišķām skaistumkopšanas jomām atsākot darbību 1. martā, Valsts policija, līdzīgi kā tirdzniecības vietās, izlases veidā veiks kontroles pasākumus, uzraugot drošības prasību ievērošanu, preses konferencē par skaistumkopšanas salonu darbības atsākšanu sacīja Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Policijas pašmērķis nav piemērot sodus pirmajās dienās, un, tāpat kā šobrīd tirdzniecības vietās, policija veiks preventīvas pārrunas, un, ja salons pilnībā nebūs ieviesis visas prasības, salona darbiniekiem sākotnēji tiks izteikts brīdinājums, viņš sacīja.

Kontroles no policijas puses būs organizētas tā, lai skaistumkopšanas jomu varētu uzraudzīt pietiekamā apjomā, lai nozarē strādājošie saprastu, ka prasības ir nopietnas un jādara viss, lai samazinātos saslimstības rādītāji, uzsvēra Krapsis.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) salonos veiks pārbaudes, vērtējot tādus faktorus, vai ir pieejama informācija par atbildīgo personu, vai tiek lietotas sejas maskas, vai respiratori pašiem pakalpojumu sniedzējiem, ir pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi un citus aspektus, sacīja PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Jau ziņots, ka valdība atļāvusi no 1. martā atsākt darbu trīs skaistumkopšanas jomām – manikīra, pedikīra/podologa pakalpojumu sniedzējiem un frizieriem.

Nozares pakalpojumi novērtēti, balstoties uz riska līmeņiem un saskaņā ar tiem pakāpeniski tiks atļauta nozares darbība.

Vienlaikus valdība noteikusi, ka aizliegts sniegt mobilos skaistumkopšanas pakalpojumus, izbraucot pie klienta, lai sniegtu pakalpojumus mājas apstākļos.

Nozarei noteikti pamatprincipi drošai pakalpojumu sniegšanai:

Klientu apkalpošanas organizēšana notiks:

  • Tikai pēc iepriekšēja pieraksta

  • Pieraksta sistēma (klienta vārds, uzvārds, tālrunis, pakalpojuma uzsākšanas un pabeigšanas laiks, kā arī meistars, kurš sniedza pakalpojumu, ja meistari ir vairāki) tiek uzglabāta 30 dienas un atbilstoši personas datu apstrādes principiem, lai informāciju nepieciešamības gadījumā varētu nodot SPKC

  • Pakalpojumu sniegšana tiek organizēta tā, lai klienti savstarpēji nesatiktos vai nepārklātos

  • Intervāls starp pakalpojumu sniegšanu – ne mazāk kā 20 min

  • Klients drīkst atrasties pakalpojuma sniedzēja telpās tikai pakalpojuma saņemšanas laikā

  • Klients saņemt pakalpojumu ierodas 1, izņemot personas, kurām nepieciešama asistenta palīdzība vai bērnus līdz 12 g., ar kuriem var būt kopā 1 pilngadīga persona

  • 1 dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt 1 pakalpojumu

  • Nedrīkst apkalpot klientu bez medicīniskās sejas maskas, kas tiek mainīta katras 2 stundas, vai FPP-2/FPP-3 respiratora

  • Tiek veikta klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.

Distance pakalpojuma sniegšanas laikā:

  • Minimāla platība – 25 m2 uz vienu klientu

  • Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 m2, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs

  • Telpā virs 25 m2 uz vienu klientu, drīkst apkalpot klientus, ierīkojot papildus barjeru starp darbavietām (piem. aizsargstikls)

  • Visur, kur iespējams tiek ievērota 2 m distance starp personām

  • Ja nav iespējama 2 m distances ievērošana, darbavieta tiek aprīkota ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu, piem. nagu kopšanas pakalpojumiem

  • Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana pakalpojumu sniedzējam

  • Pakalpojums tiek sniegts izmantojot vienreizējos cimdus

  • Pakalpojums tiek sniegts tikai ar FFP-2/FFP-3 respiratoru bez vārsta

  • Vizieri un aizsargbrilles ir ieteicami, bet var tikt izmantoti tikai kā papildus līdzekļi

  • Dezinfekcijas līdzekļu lietošana (rokām un virsmām) – kas satur vismaz 70% etanola

  • Tīrīšana ar dezinfekcijas līdzekļiem pirms salona atvēršanas (durvju rokturi, grīdas, virsmas, kontakta virsmas)

  • Antiseptiska roku apstrāde pie ieejas

  • Nedrīkst apkalpot klientu bez sejas un deguna aizsega.

  • Dezinfekcijas līdzekļu izmantošana pēc katra klienta.

Pakalpojumu sniedzēju uzraudzību veiks Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.

EM apkopotie dati liecina, ka kopējais frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju skaits ir 6476, kuru apgrozījums kopā veido 49,4 miljonus eiro.

Nozares īpatsvars ekonomikā veido 0,15%, un nozarē nodarbinātas 8715 personas.

Fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumus (pirts un masāžu) Latvijā veic 883 uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums sasniedz 11,7 miljonus eiro. Nozarē kopā nodarbinātas 1373 personas.

Atbalstam līdz šim saņemti 557 frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu, kā arī fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumu sniedzēju pieteikumi par kopējo summu 1,264 miljoni eiro. No tiem atbalsts izmaksāts 153 pieteikumiem, kopējai summai sasniedzot 437,78 tūkstošus eiro. Kopumā atteikts atbalsts 156 iesniegumiem 78,11 tūkstošu eiro apmērā.



Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Normunds Krapsis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs PTAC Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form