Viņa uzskata, ka zaudējumi, ko rada nepieciešamība veidot uzkrājumus "slikto" kredītu nodrošināšanai, liks bankām arī šogad īstenot piesardzīgu kreditēšanas politiku. "Ja tam vēl pievieno miglaino ekonomikas atveseļošanās un tālākās attīstības vīziju, kreditēšanas apjomi vismaz līdz šā gada otrai pusei saglabās negatīvu dinamiku," paredz Krūmane. Tomēr viņa pieļauj, ka samazinājums vairs nebūs tik straujš kā pērn.
Vienlaikus FKTK vadītāja uzsver, ka kreditēšana nav apstājusies. Vismaz septiņām bankām pērn kredītportfelis pieaudzis, liecina FKTK dati. Krūmane prognozē, ka šogad izsniegto kredītu apjoms pieaugs uz tādu aizdevumu rēķina, kas izsniegti eksportējošām nozarēm, jo atsevišķas pazīmes liecina par Eiropas lielāko ekonomiku izkļūšanu no recesijas, kas ļauj cerēt uz eksporta tirgiem Latvijas uzņēmumiem.
Savukārt privātpersonu kreditēšanā arī šogad turpināsies kritums, jo, paaugstinoties bezdarba līmenim, samazinoties ienākumiem un saglabājoties nedrošībai par iespējamu darba zaudējumu, iedzīvotāji rūpīgāk izvērtēs savas iespējas aizņemties, uzskata FKTK vadītāja.
Vienlaikus hipotekārās kreditēšanas jomā Krūmane prognozē vēl lēnāku attīstību nekā juridisko personu kreditēšanā, jo to ietekmēs banku prasības kredītņēmējiem piedalīties pirkumā ar saviem līdzekļiem vismaz 20% apmērā. Viņa arī skeptiski vērtē premjera Valda Dombrovska (JL) ierosinājumu kredītņēmēju aizsardzībai noteikt, ka vienīgā ķīla ir pats iegādātais nekustamais īpašums, norādot, ka tādejādi priekšrocība tiek dota tikai vienai darījuma pusei – klientam, izjaucot līdzsvaru banku un kredītņēmēju attiecībās, kas savukārt var ietekmēt kredītiestāžu un noguldītāju attiecības.
Vienlaikus Krūmane uzsver, ka bankas sadarbībā ar kredītņēmējiem pārstrukturē kredītus un veic citus pasākumus, lai palīdzētu iedzīvotājiem tikt galā ar maksājumiem. Turklāt dati liecina, ka no 118 tūkstošiem izsniegto hipotekāro kredītu 94 tūkstošos gadījumu kredītņēmēji veic maksājumus paredzētajos termiņos, norāda FKTK vadītāja.
Krūmane norāda, ka pēc FKTK operatīvajiem datiem, kopējie Latvijas banku zaudējumi 2009.gada beigās nepārsniegs miljardu latu. "Ļoti svarīgi, ka gandrīz puse Latvijas banku, neraugoties uz grūtajiem laikiem, vēl joprojām strādā ar peļņu," uzsver Krūmane, norādot, ka 10 Latvijas bankas pērno gadu beigušas ar peļņu. Tomēr kopumā banku sektors sāks atgūties no krīzes vien pēc tam, kad sāksies būtisks ekonomikas pieaugums, uzskata Krūmane, norādot, ka pēc viņas prognozēm, tas varētu notikt ne ātrāk kā 2012.gadā.
FKTK vadītāja arī norāda, ka papildus globālajai ekonomikas krīzei Latvijas banku sektors pērn baudīja tās agresīvās politikas augļus, kuru bankas piekopa kopš 2004.gada. Krūmane atzīmē, ka šo politiku "neapturēja ne likumdevējs, kuram vajadzēja ierobežot spekulatīvo darījumu tirgu, ne valdība, kas nespēja spert vajadzīgos soļus fiskālās politikas jomā".
Saskaņā ar FKTK operatīvajiem datiem pērn novembra beigās Latvijas banku zaudējumi veidoja 719,8 miljonus latu.