Kuras apstrādes rūpniecības nozares šobrīd ir ievainojamākas?
Foto: Viesturs Radovics, DELFI

Latvijas apstrādes rūpniecības gada sākumā cerīgi straujās izaugsmes ceļā Krievijas un Ukrainas karš aizvēla krietnu klupšanas akmeni, lielākoties izejmateriālu importa aizstāšanas problēmu un cenu pieauguma dēļ. Izejmateriālu aizstāšanas izaicinājumi Latvijā īpaši saasinājās mašīnbūvē, metālapstrādē un būvmateriālu ražošanā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Eiropas Savienībā (ES) piegāžu ķēžu traucējumi šo nozaru darbību nozīmīgi ietekmējuši jau kopš Covid-19 pandēmijas, savukārt karš būtiskāk skāris pārtikas, dzērienu un apģērbu ražošanu, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

2022. gads aizsākās samilzušu enerģijas cenu apstākļos, auga arī saslimstība ar Covid-19, bet apstrādes rūpniecība janvārī bija sasparojusies straujam izrāvienam. Tomēr Krievijas uzbrukums Ukrainai februārī un tam sekojošās Rietumu sankcijas radīja nopietnus papildu izaicinājumus un pārdomas nozarēm par pašreizējo un tālāko attīstību.

Kā norāda Agnese Rutkovska, apstrādes rūpniecības izdzīvošana nav apdraudēta, tāpat kā tās apakšnozares. Cietīs atsevišķi uzņēmumi, kuru komercdarbības pamatā bija sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju, tomēr daļa šo uzņēmumu nodarbojās galvenokārt ar reeksportu vai lētāku materiālu apstrādi pārdošanai ar nelielu pievienoto vērtību, un to devums nodarbinātībā un nodokļu maksājumos ir samērā mazs. Grūtāka situācija varētu būt farmācijā (tai nozīmīgāka eksporta daļa karotāju virzienā), kā arī ķīmisko produktu ražošanā, metālapstrādē, mašīnbūvē un būvmateriālu ražošanā (jārisina izejmateriālu importa aizstāšanas problēmas).

Importa starppatēriņa preču aizstāšana iezīmējas kā nozīmīgs ražošanas nodrošināšanas risks. Aizstāšanas alternatīvas pastāv, taču, lai pārorientētos, nepieciešams laiks un nauda. Vairākumam ražotāju pēc pirmo nedēļu šoka ir izdevies rast izejmateriālu aizvietošanas iespējas, tiesa, tās ir dārgākas un negatīvi ietekmē pelnītspēju, ko jau tā plosa enerģijas un citu izmaksu sadārdzināšanās, situāciju raksturo centrālās bankas ekonomiste.

Viņa norāda, ka kā aktuāla problēma saglabājas un pastiprinās energoresursu cenu pieaugums. Samazinoties tranzīta pārvadātāju klātbūtnei Latvijā, lēšamas arī loģistikas problēmas.

Viena no jau Covid-19 pandēmijas periodā samilzušajām problēmām – piegāžu ķēžu traucējumi, ir daudzus ražotājus ieradinājusi veidot izejmateriālu krājumus. Kara un sankciju apstākļos tie dod vērtīgu papildlaiku alternatīvu meklējumiem. Tomēr izaicinājumi joprojām pastāv, un līdzās globāliem piegāžu ķēžu traucējumiem, klāt nākusi nepieciešamība aizstāt no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas importētās izejvielas – metālu, lauksaimniecības produktus, dažādas ķīmiskās vielas u.c.

"Ja salīdzinām situāciju ar pirmspandēmijas laiku (2019. gada oktobri), tad izejmateriālu trūkums joprojām kavē teju visu nozaru darbību ES – Latviju salīdzinoši mazāk, savukārt industrializācijas citadeli Vāciju – ļoti būtiski. Salīdzinājumā ar 2022. gada sākumu Vācijai ir izdevies mazināt šo problēmu, kamēr Latvijā izejmateriālu trūkums ir saasinājies. Tomēr ar to vēl stāsts par atšķirībām nav galā – apstrādes rūpniecības vidējais rādītājs jāskata detalizētākā līmenī, jo situācija ir ļoti neviendabīga – vienām nozarēm izaicinājumi aug, citām samazinās. Latvijā pēdējā ceturksnī problēmas augušas metālapstrādē, mašīnbūvē, būvmateriālu ražošanā un dzērienu ražošanā, savukārt ES valstīs vidēji materiālu trūkums jūtamāks kļuvis pārtikas, dzērienu un apģērbu ražošanā," skaidro Rutkovska.

"No makroekonomisko norišu analīzes un prognozēšanas viedokļa šis nozaru neviendabības stāsts ir jāsver kopā arī ar iepriekš izveidoto krājumu sniegto laika rezervi ražošanas pielāgošanai un darījumu inerci (daudzas kravas turpina ienākt Latvijā uz iepriekšējo līgumu pamata). Arī sankciju ieviešanas datumi dažādu nozaru izejmateriāliem nav sakritīgi. Tāpēc nevar apgalvot, ka grūtākais ražotājiem jau ir aiz muguras. Nemaz nerunājot par enerģijas izmaksu sadārdzināšanos, kuru līdz aprīlim līdzēja segt valsts atbalsts. Drošības jostas vēl neatsprādzējam!" viņa uzsver.

2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās Latvijā pieauga par 6,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 10% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,2%. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 18,6%, samazinoties koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas apjomam un gāzes piegādei patērētājiem. Šī gada martā no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaide pieauga 16 nozarēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.