Kuras ir darbinieku skaita ziņā lielākās nozares Latvijā un Igaunijā?
Foto: Pixabay

Nodarbināto skaits Latvijas un Igaunijas uzņēmumos aizvadītajā gadā bijis ļoti līdzīgs, liecina "Lursoft" veiktais pētījums. Tā dati rāda, ka 2021. gadā Latvijā reģistrētajos uzņēmumos ar darba vietām bija nodrošināti 709,6 tūkstoši darbinieku, kamēr Igaunijā reģistrētajos uzņēmumos strādāja 693,54 tūkstoši darbinieku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Lursoft" analizējis, kā atšķiras nodarbinātība dažādas nozarēs Latvijā un Igaunijā, izpētot, kurās no nozarēm ir augstākais nodarbināto īpatsvars abās valstīs.

Kamēr Latvijā ierasti visvairāk uzņēmumu, līdz ar to arī lielākais darbinieku skaits, reģistrēts tirdzniecības sektorā, Igaunijā lielākais strādājošo īpatsvars nodarbināts apstrādes rūpniecībā. Lursoft pētījums atklāj, ka 2021. gadā no visiem darbiniekiem, kas bija nodarbināti Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, tirdzniecības sektorā strādāja vairāk nekā piektā daļa jeb 20,64% (146,44 tūkstoši darbinieku). Tikmēr Igaunijā tirdzniecības nozare ar darba vietām pērn nodrošinājusi 100,26 tūkstošus strādājošo, kas veido 14,46% no kopējā darbinieku skaita Igaunijas uzņēmumos. Vēl lielāks strādājošo īpatsvars no kopējā Igaunijas uzņēmumos nodarbināto skaita pagājušajā gadā reģistrēts apstrādes rūpniecībā - 15,82% no Igaunijas uzņēmumos nodarbinātajām personām. Savukārt Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumos 2021.gadā bija nodarbināti 114,84 tūkstoši darbinieku jeb 16,18% no kopējā strādājošo skaita Latvijā reģistrētajos uzņēmumos.

Trešā lielākā nozare darbinieku skaita ziņā pērn Latvijā bijusi transports un uzglabāšana, kurā nodarbināta desmitā daļa no visiem darbiniekiem (70,92 tūkst. strādājošo). Igaunijā transporta un uzglabāšanas sektors darbinieku skaita ziņā ierindojies vien septītajā pozīcijā, jo pagājušajā gadā šīs nozares uzņēmumos bija nodarbināti 39,93 tūkstoši darbinieku, kas veido 5,76% no kopējā darbinieku skaita, kas pērn bija nodarbināts Igaunijas uzņēmumos.

"Lursoft" apkopotie dati atklāj, ka Igaunijā darbinieku skaita ziņā trešā lielākā nozare 2021.gadā bijusi izglītība (9,79% no visiem strādājošajiem Igaunijā reģistrētajos uzņēmumos), savukārt ceturtā – būvniecība (7,90% no visiem Igaunijas uzņēmumos nodarbinātajiem). Darbinieku īpatsvara ziņā arī Latvijā būvniecība pērn bijusi ceturtā lielākā nozare. Tajā bija nodarbināti 9,33% no visiem strādājošajiem Latvijas uzņēmumos. Salīdzinot pēdējo piecu gadu darbinieku skaita izmaiņas, redzams, ka būvniecība ir viena no tām retajām nozarēm, kurās darbinieku skaits kopš 2016.gada Latvijā ir audzis (+3,05%). Ievērojami straujāks darbinieku pieaugums Latvijā kopš 2016.gada reģistrēts IT nozarē (+16,81%) un veselības, sociālās aprūpes sfērā (+12,79%).

Kamēr, piemēram, starp nodarbināto skaitu transporta un uzglabāšanas, arī izglītības nozarē Latvijā un Igaunijā vērojamas būtiskas darbinieku skaita atšķirības, ir arī vairākas nozares, kurās nodarbināto skaits gan Igaunijā, gan Latvijā ir ļoti līdzīgs. Šāda situācija ir, piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs. Lursoft apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā šajā nozarē bija nodarbināti 30,3 tūkstoši darbinieku, kas veido 4,28% no kopējā darbinieku skaita, Igaunijā tie bija 29,9 tūkstoši strādājošo jeb 4,31% no visiem Igaunijas uzņēmumos nodarbinātajiem.

"Lursoft' valde locekle Daiga Kiopa norāda, ka, salīdzinot abu valstu strādājošo skaitu pa nozarēm, varam secināt, ka atšķirībā no Latvijas, Igaunijā nav vienas izteiktas līdernozares, jo pirmajās divās TOP nozarēs – apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā – kaimiņvalsts uzņēmumi nodarbina līdzīgu strādājošo skaitu.

"Savukārt Latvijā gadu no gada absolūts līderis ir tirdzniecības nozare, kurā pēdējos 5 gados nodarbināti bijuši 20-22% no visiem strādājošajiem. Faktiski Igaunijas apstrādes rūpniecībā strādājošo skaita īpatsvars, salīdzinot ar pārējām tautsaimniecības nozarēm, liecina, ka gandrīz 110 tūkstoši uzņēmumu darbinieki nodarbināti ražojošās nozarēs, tātad jomās, kurās tiek radīta augstāka pievienotā vērtība. Jāatzīmē, ka pētījums atklāj vēl vairākas būtiskas atšķirības abu valstu strādājošo skaitā, vērtējot nozaru griezumu. Tā, piemēram, redzam, ka Igaunijas TOP 3.vietā ierindojas izglītības nozare, kas liecina, ka uzņēmējdarbība izglītības jomā mūsu kaimiņvalstī ir krietni attīstītāka un nodarbināto skaits šajā jomā ir 8 reizes lielāks nekā Latvijas uzņēmumos attiecīgajā nozarē,"' viņa saka.

Daiga Kiopa uzsver, ka statistikas dati parāda vēl vairākas interesantas iezīmes: "Piemēram, izsenis uzskatīts, ka Igaunijā informāciju un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) ir viena no TOP nozarēm. Uzņēmumu skaita ziņā IKT nozare Igaunijā patiešām ir ievērojami plašāk pārstāvēta nekā Latvijā , tomēr pārsteidzoši, ka kopējais darbinieku skaits Igaunijā gan skaitliski, gan īpatsvara ziņā ir mazāks kā mūsu valstī. Latvijā šobrīd IKT nozares uzņēmumos strādā vairāk kā 39 tūkstoši darbinieku, savukārt Igaunijā – 32,5 tūkstoši (jeb 4,7% no visiem strādājošajiem). Tas parāda atšķirīgo abu valstu IKT nozares uzņēmumos. Proti, Latvijā ir vairāki IKT nozares uzņēmumi, kuros ir reģistrēts liels strādājošo skaits, kamēr Igaunijas IKT nozares uzņēmumos vidējais darbinieku skaits ir mazāks." Viņa uzsver, ka vēl būtiskas atšķirības novērojamas arī tādā šobrīd tautsaimniecībai kopumā stratēģiski svarīgā nozarē kā elektronenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana.

"Pētījumā apkopotie dati parāda, ka Latvijā šajā nozarē strādājošo skaits ir gandrīz divas reizes lielāks nekā Igaunijas uzņēmumos, t.i., Latvijā no visiem strādājošajiem šajā nozarē nodarbināti 1,25%, savukārt Igaunijā – nepilni 0,7%," teic "Lursoft" valdes locekle.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.