Būvniecības nozarē reģistrēti vairāk nekā 13,2 tūkstoši uzņēmumu, no tiem gada pārskatus iesnieguši 70,6%. Daļa no nozares uzņēmumiem izvēlējušies izvērst savu darbību arī ārpus Latvijas robežām, kā rezultātā, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas sniegtajiem datiem, 189 būvniecības uzņēmumiem eksporta apjoms pārsniedz 0,5 miljonus eiro.
"Lursoft" pētījis, kuriem būvniekiem izdevies ielauzties ārvalstu tirgos, kurus būvniecības apakšsektorus tie pārstāv un kādi bijuši šo uzņēmumu finanšu rezultāti pēdējo gadu periodā.
Lai gan uzņēmumu skaita ziņā lielākā būvniecības apakšnozare ir specializētie būvdarbi (53,79% no visiem būvniecības nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem), visvairāk eksportētāju ir tieši ēku būvniecības apakšnozarē. "Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka to pārstāv teju puse no visiem lielākajiem būvniecības nozares eksportētājiem. No 189 būvniecības uzņēmumiem, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. EUR, šajā būvniecības apakšsektorā strādā 86 uzņēmumi, vēl 66 kā savu pamatdarbības jomu norādījuši specializētos būvdarbus, savukārt inženierbūvniecību – 39.
Nedaudz vairāk nekā puse no visiem lielākajiem būvniecības nozares eksportētājiem reģistrēti Rīgā (105 uzņēmumi), desmit šādi uzņēmumi reģistrēti arī Mārupes novadā. Eksportējoši būvniecības uzņēmumi reģistrēti kopumā 30 pašvaldībās.
Apgrozījuma ziņā lielākais eksportējošais būvniecības uzņēmums ir AS "UPB" no Liepājas, rāda Lursoft apkopotā informācija. Lai arī AS "UPB" ir viena no tām būvkompānijām, kuras apgrozījums aizpērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir sarucis, uzņēmums saglabājis nozares līdera pozīcijas. 2021. gadā AS "UPB" apgrozīja 207,67 milj. EUR (-7,02% pret 2020.gadu), pēc nodokļu nomaksas gūstot nepilnus 5,9 milj. EUR lielu peļņu. "UPB" konsolidētais apgrozījums gan, salīdzinot ar 2021. gadu, audzis par 1 milj. EUR, sasniedzot 238,57 milj. EUR, taču, neskatoties uz šo apstākli, koncerns strādājis ar 4,1 milj. EUR zaudējumiem.
"UPB" grupa savu darbību nodrošina ar uzņēmumiem un to pārstāvniecībām septiņās valstīs – Latvijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Lietuvā, Lielbritānijā un Šveicē –, kopā nodarbinot ap 2 tūkstošiem darbinieku. Iesniegtajā vadības ziņojumā "UPB" norādījis, ka no tā realizētā apjoma 2021. gadā eksports veidoja 65%. "Eksporta jomā 2021. gads raksturojams ar izaugsmi apvienoto trīs konstrukciju (betons, metāls, stikls) projektu realizācijā. Šādos projektos "UPB" tiek uzticēts plašāks darbu apjoms, tādējādi pasūtītājs iegūst daudz efektīvāku darba organizāciju būvlaukumā, ātrāku projekta gaitu un citas priekšrocības," par savām priekšrocībām vadības ziņojumā skaidro "UPB", norādot, ka starp trīs konstrukciju projektiem lielākie bija "Clarion Hotel Draken" Gēteborgā, Forum Medicum ēka Lundas universitātei un jauns zinātņu korpuss Gēteborgas universitātei.
Aizpagājušajā gadā "UPB" pabeidzis arī darbu pie līdz šim augstākās ēkas, kurai "UPB" grupa ražojusi, piegādājusi un samontējusi dzelzsbetona konstrukcijas – 36 stāvu augstceltnes CityGate Gēteborgā, Zviedrijā. Jānorāda, ka AS "UPB" ir ne tikai apgrozījuma ziņā lielākais eksportējošais būvniecības uzņēmums, bet arī pelnošākais.
Vairāk nekā 1 milj. EUR liela peļņa 2021. gadā bijusi astoņiem eksportējošiem būvniecības uzņēmumiem, rāda Lursoft pētījuma dati. No tiem pieci uzņēmumi pārstāv ēku būvniecības sektoru.
86% no visiem eksportējošajiem būvniecības uzņēmumiem ir vietējā kapitāla uzņēmumi.
Otrs pelnošākais eksportētājs būvniecības nozarē, neskatoties uz peļņas kritumu par teju piektdaļu, aizpagājušajā gadā bijis AS "LNK Industries", liecina Lursoft dati. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas 2021. gadā bija 3,57 milj. EUR, savukārt apgrozījums audzis līdz 75,89 milj. EUR (+10,41% pret 2020.gadu). Savā gada pārskatā AS "LNK Industries" gan nav publicējis informāciju par tā ģeogrāfiskiem tirgiem, norādot, ka šādas informācijas publiskošana var kaitēt uzņēmuma interesēm. Apgrozījuma ziņā AS "LNK Industries" 2021. gadā bijis trešais lielākais būvniecības nozares eksportētājs, kamēr otru augstāko rezultātu uzrādījusi SIA "Ceļu būves firma BINDERS". Tās kopējais apgrozījums aizpērn saruka līdz 90,96 milj. EUR, no tiem 1,68 milj. EUR veidoja ieņēmumi no Lietuvā veiktajiem darbiem.
Būvniecības uzņēmumu, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. EUR, kopējais apgrozījums 2021. gadā veidoja 1,34 miljardus eiro. "Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka šo uzņēmumu kopējā apgrozījuma rādītājam pēdējos gados bijusi tendence sarukt. Vēl 2019. gadā tie kopā apgrozīja 1,57 miljardus eiro, bet 2020. gadā – 1,42 miljardus eiro. Vēl straujāks bijis šo uzņēmumu kopējās peļņas kritums – no 63,36 milj. EUR 2019. gadā līdz 11,27 milj. EUR aizpērn.
Vienlaikus samazinājies arī šajos uzņēmumos nodarbināto darbinieku skaits, kā arī samaksāto nodokļu apjoms. Balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta publiskoto informāciju, būvniecības uzņēmumos, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. EUR, 2021. gadā kopā strādāja 11,2 tūkstoši darbinieku (2019. gadā – 11,74 tūkst., 2020. gadā – 11,5 tūkst.) un šie uzņēmumi nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksāja 45,15 milj. EUR (2019. gadā – 74,16 milj. EUR, 2020.gadā – 54,25 milj. EUR).
Gan lielākais darba devējs, gan arī nodokļu maksātājs šo uzņēmumu vidū ir jau iepriekšminētais AS "UPB", savukārt otrajā vietā abu rādītāju sarakstos ierindojies SIA "Latvijas Energoceltnieks".
Lursoft dati rāda, ka SIA "Latvijas Energoceltnieks" kopš 2019.gada piedzīvojis ievērojamu apgrozījuma kritumu. 2019. gadā uzņēmums apgrozīja 62,82 milj. EUR, 2020. gadā – 50,94 milj. EUR, bet aizpērn – vien 33,21 milj. EUR. Līdz ar apgrozījuma kritumu SIA "Latvijas Energoceltnieks" strādājis ar peļņas kritumu, kā rezultātā 2021. gadu noslēdzis ar 512,13 tūkst. EUR lieliem zaudējumiem. Pēdējo desmit gadu periodā SIA "Latvijas Energoceltnieks" īpaši veiksmīgs bijis 2013. gads, kad tas apgrozīja 67,66 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 5,69 milj. EUR lielu peļņu.
Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA "Latvijas Energoceltnieks" norādījis, ka tas darbības nodrošināšanai ārvalstu tirgos ir reģistrējis patstāvīgās pārstāvniecības Vācijā, Zviedrijā un Somijā, kā arī meitas uzņēmumu Vācijā. "2021. gadā uzņēmums stabili darbojās Latvijas un Vācijas tirgū, kā arī turpināja darbību Skandināvijā. Uzņēmums turpināja aktīvu darbību Zviedrijā, veicot darbus vidējā sprieguma kabeļu līniju pieslēgumu izbūvē zaļās enerģijas avotiem – vēja parkiem," savā vadības ziņojumā norādījis SIA "Latvijas Energoceltnieks", skaidrojot, ka joprojām perspektīvi ir zaļās enerģijas avotu projekti – vēja parki. Uzņēmums norāda, ka Zviedrijā un Somijā laika periodā no 2021. gada līdz 2025. gadam paredzēts realizēt pat vairākus zaļās enerģijas avotu projektus. Lursoft aprēķinājis, ka 2021. gadā no SIA "Latvijas Energoceltnieks" kopējā apgrozījuma eksports veidoja 69,25%, kamēr 2020. gadā tie bija 44,45%.
SIA "Latvijas Energoceltnieks" uzkrājis jau vairāk nekā 30 gadu darbības pieredzi, jo uzņēmums reģistrēts 1992. gadā. Jānorāda, ka starp eksportējošajiem būvniecības uzņēmumiem ir septiņi uzņēmumi, kas reģistrēti tālajā 1992. gadā, tikpat arī 1991. gadā reģistrēto. Vidējais vecums būvniecības uzņēmumiem, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. EUR, ir 12 gadi, taču to vidū arī vairāki uzņēmumi, kas reģistrēti pēdējo gadu laikā, tomēr, neskatoties uz to, jau spējuši uzrādīt lielisku izaugsmi.
To vidū ir piemēram, 2020. gadā reģistrētais SIA "EHI", kas gadu pēc darbības uzsākšanas apgrozījis jau nepilnus 3 milj. EUR, no tiem 99,5% veidoja eksports. Jānorāda, ka SIA "EHI" pamatdarbība saistīta ar koka paneļu māju būvkomplektu montāžu klientu būvlaukumos un citu būvniecības pakalpojumu sniegšanu. Jaunākajā gada pārskatā par 2022. gadu SIA "EHI" vadība norādījusi, ka uzņēmums tomēr plāno neturpināt saimniecisko darbību Latvijā, kā rezultātā š.g. janvārī uzsākts SIA "EHI" likvidācijas process.
Tāpat kā vairāki citi eksportējošie būvniecības uzņēmumi, arī SIA "EHI" saņēmis valsts atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai. SIA "EHI" gadījumā gan tā bija nepilnus 4 tūkst. EUR liela granta izmaksa apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.
Lursoft izpētījis, ka tieši granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai bijis populārākais atbalsta veids starp eksportējošajiem uzņēmumiem. Šādu valsts atbalsta veidu Covid-19 krīzes seku mazināšanai saņēmuši 35,4% no visiem uzņēmumiem.
