Aizvadītajā gadā audzis gan medicīnas nozares apgrozījums, gan arī peļņa, liecina "Lursoft" pētījuma dati, kur pētīti medicīnas nozarē strādājošo uzņēmumu finanšu rezultātus pēdējos gados, kā arī apkopojis datus par nozares lielākajiem uzņēmumiem.
Veselības aizsardzības nozarē šobrīd reģistrēti vairāk nekā 2200 uzņēmumi, liecina "Lursoft" apkopotā informācija. Vienlīdz liels skaits uzņēmumu reģistrēts vispārējās ārstu prakses, zobārstu prakses un pārējo veselības aizsardzības pakalpojumu apakšnozarēs, bet mazāk – specializētās ārstu prakses apakšnozarē. Savukārt slimnīcu darbība kā pamatdarbības joma norādīta 68 uzņēmumiem.
Veselības aizsardzības nozare 2020. gadā apgrozījusi 1,23 miljardus eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn nozares apgrozījums audzis par 93,14 miljoniem eiro jeb 8,22%, rāda "Lursoft" apkopotie dati. Palielinoties par 21,52%, nozares peļņa 2020. gadā sasniegusi 72 miljonus eiro. Ar zaudējumiem aizvadītajā gadā strādājuši 27,3% no visiem veselības aizsardzības nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši pārskatus par saimniecisko darbību 2020. gadā.
Kamēr apgrozījuma ziņā lielākie medicīnas uzņēmumi, Latvijā ir trīs valstij piederošās klīniskās universitāšu slimnīcas, pelnītāju saraksta galvgalī atrodas privātā kapitāla medicīnas iestādes.
Lielākais apgrozījums – universitāšu slimnīcām, bet straujākais kāpums – laboratorijām
Gan aizvadītais, gan arī šis gads veselības aizsardzības nozarei pagājis Covid-19 pandēmijas zīmē, liekot pārkārtot to procesus. Lai veselības iestādes varētu veikt tām uzticētos uzdevumus līdz ar darba apjoma strauju pieaugumu, valsts piešķīrusi papildu līdzekļus, kas sekmējis, piemēram, valstij piederošo slimnīcu apgrozījuma kāpumu pagājušajā gadā. Ar lielāko apgrozījumu arī 2020. gadā veselības aizsardzības nozarēs strādājuši SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (164,77 miljoni eiro), VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (128,69 miljoni eiro) un VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (69,78 miljoni eiro), taču izmaiņas pērn notikušas topa tālāko vietu sadalījumā. Ja iepriekš aiz lielajām universitātes slimnīcām sekoja lielākās reģionālās slimnīcas, kam 2019. gadā pa vidu 5. pozīcijā bija ierindojusies AS “Veselības centru apvienība”, tad aizvadītajā gadā uz saraksta ceturto pozīciju pakāpusies SIA “E. Gulbja laboratorija”, kas gadu iepriekš atradās saraksta 7. vietā.
Kā norāda SIA “E. Gulbja laboratorija”, pielāgošanās koronavīrusa analīžu veikšanai prasījusi gan lielus uzņēmuma cilvēkresursus, gan arī materiālos un tehniskos resursus, kas rezultējies arī ievērojamā uzņēmuma apgrozījuma palielinājumā.
2020. gadā SIA “E. Gulbja laboratorija” apgrozījums palielinājās par 57,67% jeb 14,89 miljoniem eiro, sasniedzot 40,71 miljonus eiro. Starp top 100 lielākajiem veselības aprūpes uzņēmumiem vēl straujāks apgrozījuma pieaugums pagājušajā gadā bijis tikai SIA “Centrālā Laboratorija” (+98,9%) un SIA Firma “BF-ESSE” (+67,2%). Jāpiebilst gan, ka SIA Firma “BF-ESSE” vēl bez zobārstniecības pakalpojumu sniegšanas nodarbojas arī ar uztura bagātinātāju vairumtirdzniecību.
Apgrozījuma pieaugums dažādās veselības aprūpes apakšnozarēs aizvadītajā gadā gan bijis atšķirīgs. "Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka, piemēram, apakšnozarē, kurā ietilpst arī laboratorisko izmeklējumu veikšana, kopējais apgrozījums pēdējā gada laikā audzis pat par 24,34%, sasniedzot 160,01 miljonus eiro, kamēr speciālizēto ārstu prakšu apakšnozarē aizvadītajā gadā reģistrēts apgrozījuma kritums. Tāpat kā zobārstniecības apakšnozarē, kur arī 2020. gadā vērojams apgrozījuma kritums. Tas lielā mērā skaidrojams ar pagājušā gada pavasarī noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, kas uz laiku, piemēram, ambulatori strādājošām medicīnas iestādēm, liedza sniegt pakalpojumus. Tikmēr slimnīcu kopējais apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, audzis, par 8,24%, bet vispārējās ārstu prakses, kas aptver ģimenes ārstu ārstnieciskās konsultācijas un palīdzību vispārējās medicīnas jomā, kāpinājušas apgrozījumu par 7,13%.
3,64 % no visiem veselības aizsardzības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem ir valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, kas nozīmē, ka vairākums uzņēmumu pieder privātajiem uzņēmējiem. Visbiežāk starp šo uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem atrodams Aleksandra Točiļenko vārds. Uzņēmējam pieder SIA “Dziedniecība”, SIA “Latvijas doktorāti”, SIA “Latvijas Amerikas acu centrs”, kā arī vairāki citi uzņēmumi. Pēc "Lursoft" pieejamās informācijas, Aleksandram Točiļenko patiesā labuma guvēja statuss reģistrēts astoņos ar veselības nozari saistītos uzņēmumos. Šo astoņu uzņēmumu kopējais apgrozījums 2020. gadā audzis līdz 22,5 miljoni eiro, bet peļņa sasniegusi 1,46 miljonus eiro. Lielāko apgrozījuma un peļņas daļu veido SIA “Dziedniecība”, kas pērn palielināja apgrozījumu līdz 14,06 miljoni eiro, bet peļņa pakāpās līdz 0,99 miljoni eiro.
Pelnītāju galvgalī – “Repharm” grupas uzņēmumi
Starp veselības aizsardzības nozares uzņēmumiem ar lielāko peļņu 2020. gadā SIA “Dziedniecība” ieņem 10. vietu, kamēr pirmajā pozīcijā ierindojusies SIA “Centrālā laboratorija”. Uzņēmuma ieņēmumi pagājušajā gadā strauji auguši, jo tas iesaistījies Covid-19 paraugu pieņemšanā un testēšanā visā valsts teritorijā. Uzņēmums pagājušajā gadā atvēra vairāk nekā 30 Covid-19 paraugu savākšanas punktus, kā arī četras jaunas laboratorijas filiāles. "Lursoft" pieejamie dati rāda, ka līdz ar SIA “Centrālā laboratorija” apgrozījuma dubultošanos, strauji kāpusi arī tā peļņa, palielinoties no 2,26 miljoniem 2019.gadā līdz 11,12 miljoniem eiro pērn.
Līdzīgi kā ar apgrozījuma kāpumu, arī peļņa aizvadītajā gadā visstraujāk augusi medicīnas apakšnozarē, kas ietver arī laboratorisko izmeklējumu veicējus. 2020. gadā šīs veselības aizsardzības apakšnozare kāpinājusi apgrozījumu par 60,20%. Un ne velti, jo starp medicīnas aprūpes nozares pelnošākajiem uzņēmumiem pirmajās vietās atrodas abas lielākās laboratorijas. Tikmēr pretēji bijis ar SIA “NMS Laboratorija”, kas arī ir viens no Covid-19 analīžu veicējiem.
Lai gan 53,4% no visiem medicīnas aprūpes nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem un Covid-19 izplatību, pērn izdevās palielināt apgrozījumu, teju trešdaļa no visiem uzņēmumiem pagājušajā gadā strādājuši ar zaudējumiem. Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn šādu uzņēmumu bijis par 30 vairāk.
Tieši privātā kapitāla uzņēmums SIA “NMS Laboratorija” nevis kāda no valsts kapitālsabiedrībām pērn medicīnas nozarē uzrādījis vislielākos zaudējumus. "Lursoft Multi" atskaites dati rāda, ka pēdējo desmit gadu periodā zaudējumi SIA “NMS Laboratorija” bijuši sešus gadus, pērn tie pieauguši līdz 1,48 miljoniem eiro. Iesniegtajā vadības ziņojumā uzņēmums skaidrojis, ka zaudējumu rašanos sekmējusi tā nekustamā īpašuma pārvērtēšana.
Zaudējumi, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro, pagājušajā gadā bijuši vēl astoņiem medicīnas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. To vidū ir gan abas lielākās universitāšu slimnīcas, gan arī SIA “Kuldīgas slimnīca”, SIA “Tukuma slimnīca”, VSIA “Paula Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts”.
"Lursoft" izpētījis, ka, piemēram, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” ar zaudējumiem strādājusi pēdējos trīs gadus, savukārt SIA “Tukuma slimnīca” ar zaudējumiem strādājusi visus tās darbības gadus kopš dibināšanas 2009.gadā. SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” negatīvs peļņas rezultāts bijis pēdējos desmit gadus. Jānorāda gan, ka pagājušajā gadā slimnīcas zaudējumi būtiski samazinājušies, jo vēl 2019.gadu slimnīca noslēgusi ar 3,58 miljonu eiro zaudējumiem, bet pērn tie sarukuši līdz 0,53 miljoniem eiro.
Tikmēr ar peļņu strādājusi trešā lielākā universitātes slimnīca – VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”. Vēl 2018.gadā slimnīcas zaudējumi pārsniedza 1 miljonu eiro robežu, bet jau pagājušais gads noslēgts ar 272,62 tūkstošu eiro peļņu. Aizvadītajā gadā VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” iesniegusi finansējuma pieprasījumus un aprēķinus slimnīcas kapacitātes stiprināšanai, infrastruktūras attīstīšanai, medicīnas iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī digitālo risinājumu attīstīšanai vairāk nekā 50 miljonu eiro vērtībā, tostarp, atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma, augstas gatavības projektu finansējuma un citu ar Covid-19 seku novēršanas finansējuma ietvaros. Līdz ar to šis gads slimnīcai iezīmējies kā ļoti intensīvs attīstības projektu gads.
Jānorāda, ka aizvadītajā gadā VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” pamatkapitāls palielināts divas reizes, un arī šogad veikta pamatkapitāla palielināšana. Kopumā šogad pamatkapitāls palielināts 47 medicīnas nozares uzņēmumiem. Visievērojamāk tas audzis universitāšu slimnīcām, tāpat arī VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”, VSIA “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca”, kā arī lielajām reģionālajām slimnīcām.
Cilvēkresursi – lielākā problēma medicīnas nozarē
Ja par darba spēka trūkumu medicīnas nozarē runāts jau gadiem, Covid-19 pandēmija šo problēmu pacēlusi jaunā līmenī, lieku reizi atgādinot, ka tikai ar modernu aprīkojumu bez zinoša, apmācīta medicīniskā personāla nav pietiekami. Medicīnas personālam slimnīcās esot uz izdegšanas robežas, tiek aicināts palīgos pieteikties arī mediķus no privātā sektora.
"Lursoft" dati rāda, ka kopējais veselības aprūpē strādājošo personu skaits pēdējo gadu laikā ir palielinājies, tomēr jāņem vērā, ka vairākumam mediķu vienlaikus ir vairākas darba vietas, apvienojot darba slodzes vairākās medicīnas iestādēs.
Pērn veselības aprūpē bija nodarbināti 42,85 tūkstoši darbinieku. Tas ir par 840 vairāk nekā 2019.gadā.
Vairāk nekā puse, t.i., 58,53%, bija nodarbināti slimnīcās, vēl 16,15% strādāja vispārējās ārstu praksēs.
Lielākie darba devēji nozarē ir universitāšu slimnīcas. Lielākā no tām – SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” – pagājušajā gadā nodarbināja 4655 darbiniekus. No tiem 25% bija ārsti, 36% – ārstniecības un pacientu aprūpes personāls, 7% – māsu palīgi, bet 30% – pārējais personāls.
Cilvēkresursu trūkums uzsvērts daudzos medicīnas nozares uzņēmumu iesniegto gada pārskatu vadības ziņojumos. Arī VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” savā vadības ziņojumā norādījusi: “Cilvēkresursu nodrošinājums joprojām ir uzskatāms par vienu no slimnīcas izaicinājumiem. To ietekmē ārstniecības personu trūkums darba tirgū un slimnīcas piedāvātā atalgojuma nekonkurētspēja pēc veicamā darba intensitātes, sarežģītības un apjoma.”
Darbaspēka trūkums ir problēma ne tikai valsts un pašvaldību kapitāla medicīnas iestādēs, bet arī privātā kapitāla uzņēmumos, par ko liecina izsludinātās darba vakances. Piemēram, AS “Veselības centru apvienība”, kas aizvadītajā gadā nodarbināja 1556 strādājošos, darbinieku skaita ziņā esot lielākajam privātajam medicīnas pakalpojumu sniedzējam, pētījuma sagatavošanas brīdī savā interneta mājaslapā bija publicējusi vairāk nekā 10 darba piedāvājumus.
Nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā veselības aprūpes nozarē strādājošie uzņēmumi 2020. gadā samaksājuši 294,82 miljonus eiro, tostarp 184,32 miljonus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 93,38 miljonus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn samaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz vienu darbinieku palielinājušās par 7%, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu strādājošo – par 5,4%.
Dati par medicīnas nozari apkopoti uz 14.10.2021.
