Foto: DELFI
Bezdarba līmenis šā gada otrajā ceturksnī sasniedzis 8,6% – par 1,2 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Lai arī situācija ir sliktāka nekā pērn šajā periodā, tomēr tā ir negaidīti laba esošajos Covid-19 izraisītajos apstākļos, pārliecināti ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis portālam "Delfi" pauda, ka bezdarba pieaugums otrā ceturkšņa laikā ir likumsakarīgas sekas visaptverošo ierobežojumu ieviešanai. Bezdarba pieaugums bija krietni samērīgāks par to, kas notika Latvijas ekonomikā iepriekšējās krīzes laikā.

Ekonomists ir pārliecināts, ka pagrieziena punkts darba tirgū vēl ir tikai priekšā: "Šķiet, ka vēl būtu pāragri prognozēt pagrieziena punktu darba tirgū, pat neskatoties uz to, ka ir sācis atgūties arī vakanču skaits. Rudenī bezdarba līmenis vēl varētu pieaugt, jo ekonomikas atgūšanās spars nedaudz pierims, beigsies sezonas darbi un atbalsta pasākumi, bet daudzas nozares turpinās darboties ierobežojošā režīmā." Visticamāk, pagrieziena punkts darba tirgū būs nākamā gada sākums, kad parādīsies konkrētāki risinājumi cīņā ar Covid-19.

Viņš norādīja, ka risks, ka rudenī un ziemā ierobežojumi var tikt pastiprināti, ir pietiekami liels. "Turklāt uz ziemu varētu saglabāties liela uzņēmēju piesardzība attiecībā uz darbinieku skaita palielināšanu. Darba tirgus būs samērā aktīvs, īpaši noteiktās jomās, kas saistās tehnoloģijām, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, kā dēļ būtisks bezdarba kāpums arī nav gaidāms," turpināja "SEB bankas" ekonomists.

Arī "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka apziņa, ka epidēmijas kontroles pasākumi rudenī visdrīzāk tiks pastiprināti, vieš piesardzību.

Strautiņš norādīja, ka pirmdien "publicētie darba tirgus dati atpakaļskata spogulī rāda pandēmijas radītās darba tirgus krīzes skarbāko brīdi". Tajā visā gan ir arī laba ziņa. Proti, darba meklētāju īpatsvars otrajā ceturksnī bija ievērojami zemāks, nekā vēstīja prognozes šī perioda sākumā. Operatīvie dati liecina, ka darbu zaudējušajiem ir labas cerības atkal tikt uz zaļa zara.

"Darbaspēka apsekojuma datu detaļas vēstī, ka šī krīze ir "sekla", radot īslaicīgu bezdarba pieaugumu, bet ne ilglaicīgas sekas. Piemēram, ir samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits. Tāpat otrajā ceturksnī turpināja sarukt gan ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, gan tā viņu daļa, kas ir zaudējusi cerības atrast darbu," turpināja Strautiņš. Viņš gan pieļāva iespējamību, ka vidējais darba meklētāju īpatsvars trešajā ceturksnī izrādīsies augstāks nekā otrajā ceturksnī.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš ir optimistiski noskaņots: "Latvijā arvien plašāks radītāju skaits norāda uz ekonomikas negaidīti strauju atkopšanos no Covid-19 izraisītā šoka un tas redzams arī darba tirgū."

Ekonomists pieļauj, ka bezdarba kāpums Latvijā, visticamāk, jau ir beidzies: "Relatīvi mērenais bezdarba līmenis otrajā ceturksnī arī apstiprina Latvijas ekonomikas noturību un ātru atkopšanos no Covid-19 šoka. Lai arī darba tirgus ar novēlošanos atspoguļo norises ekonomikā, domāju, ka šī krīzes augstākais bezdarba līmenis mums jau ir aiz muguras un gadā kopumā bezdarbs Latvijā šogad nepārsniegs 9%."

"Līdzīgi kā ekonomikā kopumā arī darba tirgū Covid-19 krīze vissmagāk ir ietekmējusi tūrisma, izklaides un citās pakalpojumu nozares. Uz to netieši norāda arī izmaiņas nodarbinātībā," pauda "Citadeles" pārstāvis.

Optimistiski noskaņota ir arī Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale. Viņa uzsvēra, ka ekonomiskās aktivitātes kritums otrajā ceturksnī bija mazāks nekā varēja gaidīt krīzes sākumā un tas atspoguļojies arī mērenākā bezdarba pieaugumā. Sava artava bezdarba pieauguma bremzēšanā bijusi arī valsts sniegtajam atbalstam, uzsvēra Migale.

"Šobrīd nav gaidāms tālāks straujš bezdarba pieaugums: par to liecina gan nodarbinātības gaidu uzlabošanās, gan NVA apkopotā informācija par reģistrēto bezdarbu, kur pēdējos mēnešos kāpums apstājies. Vienlaikus gan jaunākie nozaru dati, piemēram, mazumtirdzniecībā un apstrādē, gan arī ekonomiskais noskaņojums liecina par ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos," pauda centrālās bankas ekonomiste.

Vienlaikus viņa atzina, ka "nākotne saglabājas miglā tīta, jo ārvalstīs saslimstības izplatība joprojām ir augsta. Saslimstības rādītāji pēdējās nedēļās pasliktinājušies arī vairākās tirdzniecības partnervalstīs, kas pastiprinoties ierobežojumiem, ietekmēs eksportējošos uzņēmumus un tūrismu."

Jau vēstīts, ka otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo, bezdarba līmenis ir palielinājies par 1,2 procentpunktu, sasniedzot 8,6%. Turklāt arī nodarbināto skaits šajā ceturksnī ir sarucis par 0,6 procentpunktiem – nodarbināti ir 64,1% iedzīvotāju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!