Atbalstītie grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka sūdzību iesniegšanai par lielajiem projektiem, kuros sabiedrības intereses ir sevišķi būtiskas, būs nepieciešams depozīts. Tie ir iepirkumi, kuru līgumcena sasniedz apmēru, par kādu ir jābūt publikācijai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Depozīta maksājums būs 0,05% no pretendenta piedāvājumā minētās cenas, bet ne vairāk kā septiņi tūkstoši eiro. Ja iepirkuma cena nebūs konkrēti noteikta, tad depozīta maksājums būs trīs tūkstoši eiro būvdarbu līgumiem un 100 eiro par piegādes un pakalpojumu līgumiem. Depozīts paliks valsts budžetā, ja iesniegums tiek atzīts pilnībā par nepamatotu. Pārējos gadījumos depozīts būs atmaksājams iesniedzējam.
Tāpat grozījumi likumā paredz, ka depozīts nebūs piemērojams, ja iesniegumā tiek apstrīdēta iepirkuma procedūras pārtraukšanas likumība vai iepirkuma procedūras dokumentos iekļautās prasības.
"Depozīta sistēma varētu atturēt, piemēram, negodprātīgus konkurentus no nepamatotu sūdzību iesniegšanas un novērst situācijas, kad sabiedrība nevar iegūt pakalpojumu vai preci," norāda likumprojekta autori.
Jau vēstīts, lai sabiedrisko pakalpojumu iepirkumos nodrošinātu samērīgumu starp uzvarētāja, sūdzētāja un prioritāri - sabiedrības interesēm, operatīvāk sasniedzot kvalitatīvāku rezultātu, Valsts kancelejas vadītā darba grupa izstrādājusi konkrētus priekšlikumus – depozīta sistēmas ieviešanu un iepirkuma sliekšņu mazināšanu.
Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane iepriekš skaidroja, ka priekšlikumi izstrādāti ciešā pārresoriskā sadarbībā ar visām ieinteresētajām pusēm. "Publisko pakalpojumu patērētājs ir ikviens valsts iedzīvotājs, un iepirkumu sistēmai jākalpo sabiedrības interesēm, nevis pret to. Sabiedrībai ir tiesības saņemt kvalitatīvus, pieejamus un savlaicīgus publiskos pakalpojumus, kas pie pašreizējās kārtības praksē nereti netiek nodrošināts nesamērīgā iepirkuma sliekšņa un depozīta sistēmas trūkuma dēļ," sacīja Dreimane.
Darba grupa par svarīgu risināmu jautājumu iezīmējusi amatpersonu izglītošanu un kompetences paaugstināšanu, īpaši pašvaldībās, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu saimniecisku izlietošanu un godīgu konkurenci iepirkumos.
Dreimane uzsvēra, ka citu valstu pieredze pierādījusi depozīta sistēmas ieviešanas efektivitāti, kas ļāvusi mazināt tā saukto ļaunprātīgo sūdzību iesniegšanu. Latvijā nepamatoto sūdzību skaits pēdējo gadu laikā būtiski pieaudzis, piemēram, 2012.gadā no 596 sūdzībām tikai 298 bija pamatotas, savukārt 2013.gadā no 567 sūdzībām pamatotas bija tikai 242. Līdzīgas depozītu sistēmas jau šobrīd darbojas vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Darba grupā pie likuma grozījumiem strādāja eksperti no Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī no nevalstiskā sektora - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Ārvalstu Investoru padomes Latvijā un "Sabiedrības par atklātību – Delna".
