Avīze raksta, ka kolektīvo darbinieku atlaišanas procesu lidsabiedrība sāka jau aptuveni pirms mēneša, un tas tiek pamatots ar atteikšanos no vecajām, neefektīvajām "Fokker-50" lidmašīnām.
Sākotnēji minētais atlaižamo cilvēku skaits ir divi simti, taču Stjuartu arodbiedrības līderis Dainis Lubarts "Dienai" pieļauj, ka kopējais skaits līdz šim varētu būt arī pieaudzis.
"Pirms mēneša, pieaicinot arodbiedrību, tika izstrādāti kritēriji darbinieku izvērtēšanai. Šobrīd tai jau vajadzētu būt pabeigtai un sāktai darba līgumu uzteikumu izsniegšanai," skaidro Lubarts.
No 200 atlaistajiem darbiniekiem aptuveni viens simts līdz šim strādāja stjuartu departamentā, bet pārējie ir piloti, tehniskais personāls, administrācija.
Kopumā "airBaltic" strādā vairāk nekā tūkstotis darbinieku un teju 400 ir stjuartu. Lubarts sacījis, ka arodbiedrībai ir izdevies panākt, ka netiek atlaisti aptuveni 250 tās biedru, kādu aizsardzību pieļauj likums, taču atzina, ka nacionālā aviokompānija meklē visus iespējamos veidus, lai palīdzētu arī atlaistajiem darbiniekiem iekārtoties citā darbā.
"Gluži sarunāt neko nevar, bet "airBaltic" viņiem dod padomus un labas rekomendācijas, kas jau aptuveni divām trešdaļām no atlaistajiem stjuartiem ir palīdzējis atrast darbu tādās prestižās aviokompānijā kā "Norwegian Air" un "Emirates Airlines"," skaidro Lubarts. Arī alga līdz šim visiem izmaksāta korekti līgumā norādītajā laikā un apmērā.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka, atsakoties no novecojušajām "Fokker 50" lidmašīnām, nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" plānoja atlaist aptuveni 200 cilvēkus.
Fliks paziņojumā augusta beigās skaidroja, ka lidsabiedrība cenšas nodrošināt zemas cenas klientiem, samazinot izmaksas, un to vēlas panākt, atsakoties no desmit "Fokker 50" tipa lidmašīnām agrāk nekā bija plānots iepriekš. Lai gan iepriekšējos 12 gados "Fokker 50" lidmašīnas ir godam kalpojušas un bijuši kompānijas galvenie darba zirgi reģionālajiem lidojumiem.
Savukārt trešdien Fliks paziņoja, ka šā gada novembrī "airBaltic" samazinās lidojumu skaitu par 726 lidojumiem un decembrī - par 723 lidojumiem salīdzinājumā ar 2010. gadu, bet 2012. gadā "airBaltic" plāno kopumā veikt 45 517 lidojumu. Tas ir par 9400 lidojumiem mazāk nekā 2011. gadā.
Tas nozīmē, ka vidēji "airBaltic" 2012. gadā starptautiskajā lidostā "Rīga" izpildīs par 25 lidojumiem dienā mazāk nekā šogad, paziņojumā norādīja Fliks. Iemesls lidojumu samazināšanai - valdības neizlēmība jautājumā par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu, teica aviokompānijas prezidents.
Jau ziņots, ka "airBaltic" ir nonākusi finanšu grūtības. Aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai esot pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām.
Valdība pirms trim nedēļām pieņēma konceptuālu lēmumu glābt maksātspējas problēmās nonākušo "airBaltic", izvirzot vairākus priekšnosacījumus valsts naudas ieguldīšanai aviokompānijā, tostarp prasot Flika nomaiņu lidsabiedrības vadītāja krēslā.
Šonedēļ Ministru kabinets lēma jautājumu par aviokompānijas glābšanu un tās pamatkapitāla palielināšanu skatīt pēc vēlēšanām. Jautājums šonedēļ atlikts, jo ar aviokompānijas privāto akcionāru SIA "Baltijas Aviācijas Sistēmas" (BAS) vēl nebija panākta vienošanās par valdības izvirzītajiem nosacījumiem, lai valsts lidsabiedrībā ieguldītu papildu naudu.
"airBaltic" lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
