Par savā īpašumā pēkšņi atrastajiem "dzeguzēniem" fiziskās personas sūdzējušās gan Uzņēmumu reģistrā (UR), gan Valsts policijā, taču pie risinājuma, kā no šiem "atradeņiem" īsti atbrīvoties, tā arī nav tikuši.
Viena persona uzrakstījusi vēstuli arī Saeimas Juridiskajā komisijai. Tās priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) pagaidām saņemto vēstuli par to, kā kādas personas īpašumā pretēji likumam bez viņas ziņas reģistrēti vairāki uzņēmumi, nekomentē. Saņemtā vēstule nosūtīta UR galvenajam notāram. Atbildi tika solīts sniegt pēc iespējas ātrāk, tomēr pagaidām komisijā nekas neesot saņemts, norāda laikraksts.
Atbildīgās iestādes "rīkojoties savas kompetences ietvaros" un viss paliekot pa vecam ar visiem "dzeguzēniem" mājoklī. Vēl absurdāka situācija izveidojusies kādam īpašniekam, kura īpašumā bez viņa piekrišanas teju vai ik brīdi tiek reģistrēti jauni "dzeguzēni", bet to reģistrācijas dzēšana, neraugoties un īpašnieka pūlēm, nenotiekot, jo tam "neesot likumiska pamata".
DB jau rakstīja, ka kopš pērnā gada 1.jūlija bez nekustamā īpašuma īpašnieka brīvā formā uzrakstītas atļaujas vairs nevar reģistrēt uzņēmumu vai biedrību juridiskās adreses svešā īpašumā. Juridiskās adreses reģistrēšanai vai izmaiņām ir obligāti jānorāda nekustamā īpašuma kadastra numurs, īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums. Savukārt, ja reģistrācijas pieteikumu paraksta persona, kurai pieder nekustamais īpašums, tad attiecīgā piekrišana nav jāiesniedz.
To, ka pēdējā laikā sūdzības par "dzeguzēniem" savos īpašumos tikai pieaug, apliecina arī UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis. Viņš norāda, ka visos gadījumos informācija par nepatiesu ziņu sniegšanu ir nosūtīta Valsts policijai.
"UR, saņemot informāciju par iespējamo dokumentu viltošanu, to nosūta izmeklēšanai Valsts policijai, un tas, cik ātri vai lēni tiek izmeklēts konkrētais gadījumus, ir jautājums policijai," tā uz jautājumu par to, cik ātri notiek izmeklēšana un kādus UR lēmumus pieņem, atbild Balodis.
DB piektdien neizdevās iegūt policijas viedokli šajā jautājumā.
"Ja policijas kapacitāte ļaus šīs lietas ātri izmeklēt, tad arī krāpnieki tiks notverti un saņems pelnītu sodu, tomēr pašreizējos apstākļos šķiet, ka sistēma buksē," tā uz jautājumu par to, vai esošā sistēma ir pietiekami efektīva un spēj sodīt atļauju viltotājus, atbild Balodis.
Šogad piecu mēnešu laikā UR tiesībsargājošajām iestādēm ir nosūtījis materiālus par 98 uzņēmumiem, kuri neatrodas juridiskajā adresē, un iespējami viltoto piekrišanu (parakstu) ar lūgumu veikt pārbaudi par to, ka UR ir sniegtas apzināti nepatiesas ziņas par šo uzņēmumu juridisko adresi. No tiesībsargājošajām iestādēm UR saņēmis 84 paziņojumus par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, tikai 16 paziņojumus par kriminālprocesa uzsākšanu un vēl 15 paziņojumus par kriminālprocesa izbeigšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
