Ja Eiropas Savienība (ES) beigtu subsidēt zemniekus Latvijā, ņemot vērā nevienlīdzīgos tiešmaksājumus, tas būtu pat izdevīgi, taču šāds scenārijs vērtējams kā nereāls. Vienlaikus pasaules kontekstā jebkādu subsīdiju izslēgšana nozīmētu pamatīgu konkurētspējas zaudēšanu, turklāt ciestu arī patērētāji, pārliecināti ir lauksaimniecības nozares pārzinātāji, trešdien raksta laikraksts "Diena".
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe uzskata, ka, lai arī pašlaik pilnīgi neiespējama varētu šķist lauksaimniecības atbalsta maksājumu samazināšana, uz to vajadzētu tiekties. “Visai pasaulei vajadzētu tiekties uz subsīdiju samazināšanu, tas ir politisks lēmums, kas jāpieņem. Tas būtu arī drosmīgs lēmums, jo politiķiem ir jāstrādā ar vēlētājiem, kas varētu tam iebilst,” viņa norādījusi.
Tomēr vismaz līdz šim Latvija no ES atbalsta ir bijusi tikai ieguvēja – lai arī skaļāk tiek runāts par tiešmaksājumiem, taču nozīmīgas summas ieplūdušas, lai ieviestu dažādas modernizācijas programmas, mārketinga aktivitātes, izglītības iespējas, ir bijušas iespējas iegādāties tehniku.
“Progresu pierāda arī cipari, ka mūsu pārtikas un lauksaimniecības nozare ir konkurētspējīga eksporta tirgos, neviens jau nepirktu, ja blakus būtu atrodams kas lētāks un labāks, un tas ir iespējams, tieši pateicoties ES atbalstam,” uzskata Gulbe.
Laikraksts atgādina, ka, jau sākot diskusijas par kopējās lauksaimniecības politikas attīstību pēc aktuālā finanšu perioda beigām, viens no Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumiem bijis pilnībā atcelt jebkādu tirgus atbalstu zemniekiem, to skaitā arī tiešmaksājumus, kas gan tālākai izskatīšanai netika virzīts.
Kā viens no argumentiem tiek minēta situācija pasaulē, kur ES nākas sadurties ar citiem nopietniem spēlētājiem – visā pasaulē ir izkropļots pārtikas un lauksaimniecības tirgus, norādījusi Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa uzskata, ka subsīdiju ”izslēgšana” varētu notikt tikai gadījumā, ja par to vienotos visā pasaulē, taču, kā rāda pieredze, tas nekad nenotiks – “ņemot vērā, ko mēs zinām par izmešu problēmām, Kioto protokolu, ir skaidrs, ka globuss nespēj ne par ko vienu vienoties, visur katram ir kāda interese,” pauž eksperte.
Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš uzsver, ka ar tiešmaksājumiem tiek panākta augstāka pārtikas kvalitāte – patlaban ES zemniekiem un citiem pārtikas ražotājiem līdz ar reizēm pat ļoti dāsno atbalstu pieprasa ievērot striktus noteikumus, lai saražotais atbilstu augstākajiem standartiem.
“Ja atņemtu visas subsīdijas, zemnieki ne tikai dotos ielās ar traktoriem, bet leģitīmi arī jautātu – kāpēc mums ievērot prasības, kas sadārdzina ražošanu?” norādījis ministrijas pārstāvis un piebildis – atbalsta maksājumu atcelšana tieši ietekmētu arī pārtikas cenas – tā kļūtu krietni vien dārgāka.
Lapiņš prognozē, ka bez ES atbalsta ieguvēji būtu tie lauksaimnieki, kas spētu pārstrukturēt savu darbību uz agresīvu tirgus orientāciju, kā arī pievērstos intensīvajai, industrializētajai lauksaimniecībai, kas prasa mazu cilvēka klātbūtni. Uz jautājumu, kas šādā situācijā notiktu ar Latvijas zemniekiem, eksperti, lai arī piesardzīgi, tomēr pauž, ka Latvijas situācijā šīs pārmaiņas nebūtu tik dramatiskas, jo maksājumi Latvijai jau līdz šim bijuši samērā zemi, turklāt neilgu laika posmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
