Sabiedrībām, kuras no iekšienes plosa īpašnieku sasvatrpēja "karadarbība", kā tas notiek, piemēram, Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumā "Ventbunkers", varētu noteikt īpašu pilnsapulču noturēšanas kārtību, ceturtdien ziņo laikraksts "Dienas Bizness".
Priekšlikuma būtība – kapitālsabiedrībai, kurā fiksēta īpašnieku savstarpējā ķīvēšanās, ir īpaša kārtība, bet pārējās kapitālsabiedrības tā neskar, informē "Dienas Bizness". Tādējādi īpašās prasības tiek attiecinātas tikai uz tām, kurām īpašnieku starpā dialoga vietā ir viss kaut kas cits – mītisku akcionāru uzrašanās, vadības apvērsumi utt.
Attiecīga procedūra būtu spēkā tiem uzņēmumiem, kuri izpilda vismaz vienu parametru no trijiem, proti, kuru neto apgrozījums pēdējā gadā nav mazāks, piemēram, par 1 miljonu eiro, kuru bilances summa pēdējā pārskata gadā ir 1 miljons eiro vai vairāk un kurā vidējais strādājošo skaits pēdējā pārskata gadā nav mazāks par 20, kuros par sapulcē lemto ir bijušas sūdzības tiesībaizsardzības iestādēm, ir bijuši noteikti kādi liegumi saistībā ar īpašnieku savstarpējām apsūdzībām vai arī īpašnieki ir bijuši iesaistīti kādā citā uzņēmumā, kurā iepriekš notikusi šāda karadarbība.
Tāpat tiek spriests, ka būtu jāievieš īpaša kārtība attiecībā uz šo uzņēmumu pilnsapulcēm, tajās nolemtā apliecināšanu ar zvērināta notāra parakstu un tā klātbūtni pašā sapulcē, kā arī par klātesošajiem dalībniekiem (akcionāriem) vai to pārstāvjiem un par to, uz kāda pamata šie pārstāvji tur atrodas un kā tie balso – to fiksētu zvērināts tiesu izpildītājs. Tādējādi Uzņēmumu reģistram, saņemot zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra parakstītus konkrētās sabiedrības sapulces dokumentus, būtu pārliecība, ka sapulces izraksti ir patiesi, nevis sacerēti kaut kur citur, un vēl jo vairāk, ka sapulcē ir piedalījušies konkrētie īpašnieki vai to pilnvarotie pārstāvji, būtu mazāk sūdzību arī policijai.
Šāda kārtība varētu tikt paredzēta Komerclikumā kā izņēmuma kārtība īpašnieku konfliktos plosītajiem uzņēmumiem, vēsta DB.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) atzinis, ka arī viņu, tāpat kā citus, esošā situācija īpaši neapmierina. "Īpašnieku savstarpējie konflikti, kas sagādā galvassāpes gan potenciālajiem darījumu partneriem, gan arī valsts pārvaldes iestādēm, spiež meklēt risinājumus," sacījis Bērziņš. Viņš gan atturējies prognozēt, kādām vajadzētu būt iespējamajām pārmaiņām, taču atzinis, ka par šo jautājumu vēloties uzsākt diskusiju.
"Manuprāt, šādu sabiedrību, kur īpašnieki nemitīgi konfliktē, nemaz tik ļoti daudz nav, taču jāatzīst, ka tas rada negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi kopumā," norāda Bērziņš. Viņš gan atzīst, ka līdz šim nav saņemtas pretenzijas no karojošo īpašnieku sabiedrību konkrētiem darījumu partneriem par kādām problēmām – par to, ka viena valde neatzītu iepriekšējās Uzņēmumu reģistrā reģistrēto amatpersonu noslēgtos līgumus un tie netiktu pildīti. "Par dokumentu viltošanu jau šobrīd ir pietiekami lieli sodi (līdz četriem gadiem cietumā), tāpēc nav pārliecības, vai tos vajadzētu vēl palielināt, taču šajā gadījumā aktuālāks būtu jautājums par izmeklēšanu un savāktajiem pierādījumiem, lai dokumentu vai parakstu viltotāji tiesā saņemtu pelnīto sodu," norāda Bērziņš.
Bērziņš arī norāda, ka piedāvātā īpašā kārtība sadārdzinās pilnsapulču sasaukšanu, taču diez vai tā spēšot atrisināt visas problēmas. "Pirms kaut ko tādu darīt, ir jāizvērtē iespējamie riski un jānovērš iespējas šādu kārtību uzspiest pilnīgi visām kapitālsabiedrībām," uzsver Bērziņš.
"Sabiedrībām, kurās īpašnieku karadarbība ilgst gadiem un pat gadu desmitiem, noteikt īpašas prasības par to, lai to pilnsapulces vadītu un protokolētu zvērināts notārs, bet dalībniekus vai to pārstāvjus fiksētu zvērināts tiesu izpildītājs, var būt sava veida risinājums – filtrs, kas ne tikai samazinātu uzņēmējdarbības risku, bet arī atslogotu dažādu valsts iestāžu darbību," tā ideju vērtē Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.
Viņaprāt, svarīgākais jautājums ir par to, vai vajadzību pēc īpaša regulējuma kašķīgajiem dalībniekiem (īpašniekiem) vēlas politiķi. "Kā valdošie politiķi lems, tādu kārtību arī iedzīvināsim. Ja lems, ka "karojošajos" uzņēmumos ir vajadzīga īpaša sapulču kārtība, tad tāda arī tiks pieprasīta, ja tiks nolemts, ka vienas sabiedrības konkrētajam kašķīgajam īpašniekam vajag šādu kārtību ievērot pilnīgi visos uzņēmumos, kur tam pieder kapitāldaļas (izņemot gadījumus, kur ir 100%), tad to arī pieprasīsim," sacījis Balodis.
Viņaprāt, šobrīd visa pamatslodze tiek uzkrauta policijai, prokuratūrai un tiesām, tādējādi īpašnieku konfliktus īstenībā atrisināt tā arī neizdodas, jo vienīgais, kas notiek, ir cīņa par varu uzņēmumā. "Varbūt situācijā, kad sapulces dalībniekus (to pārstāvjus) fiksē zvērināts tiesu izpildītājs, nebūs sūdzību, ka sapulce notikusi bez atbilstoša kvoruma, bet zvērināts notārs apliecinās, ka tādi lēmumi, kādi tiek atnesti uz Uzņēmumu reģistru, ir patiešām tādi, kādi sapulcē pieņemti, nevis otrādi, turklāt diez vai zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs būs ieinteresēti blēdībās, kuru rezultātā tie uz visu mūžu zaudēs iespējas strādāt savā profesijā," paudis Balodis.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, ka normāli būtu, ja īpašnieku strīdu atrisinātu tiesa, taču lietu izskatīšanas termiņš tiesās var sasniegt pat 6 līdz 7 gadus. Tādējādi situācijās, kur uzņēmēji paši nespēj tikt galā, būtu nepieciešams domāt par normatīvu izmaiņām, uzskata Endziņs. Viņaprāt, ir divi iespējamie virzieni – panākt, lai komerciālie strīdi tiktu ļoti ātri izskatīti, un pat diskutēt par specializētas Komerctiesas izveidi un ar Komerclikuma normām mazināt ķīviņus - šādām karadarbības plosītajām sabiedrībām, būtu obligāta prasība pēc zvērināta notāra kā sapulces vadītāja.