Laikraksts: Krievu salas projekta kavēšanās dēļ ogļu kravu īpašnieki var aiziet uz Murmansku  (45)

Kravu īpašnieki – "Kuzbas Razrez Ugoļ", kuras ogles Latvijā pārkrauj SIA "Strek", un "Sibirskij Ģelovoj Sojuz Ugoļ", ar ko strādā RTO grupas uzņēmums SIA "Rīgas centrālais termināls" (RCT) – nosūtījuši satiksmes ministram oficiālu vēstuli, paužot bažas par projekta ievilkšanu, informē "Dienas Bizness".

Arī Rīgas brīvostas pārvalde vērsusies gan pie satiksmes, gan finanšu ministra ar oficiālu vēstuli, lai saņemtu informāciju, kas īsti ar projektu notiek, DB informējis Rīgas brīvostas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors Vladimirs Makarovs. "Ja mēs nespējam piedāvāt kuģu iekraušanu Rīgā, Krievijas ogļrūpniecībai jāmeklē citas iespējas, uzbūvējot jaunu ogļu termināli," atzinis ostas pārstāvis.

Taču Satiksmes ministrijā un Finanšu ministrijā joprojām tiekot gaidīts Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums par šī projekta būvniecības konkursu un Eiropas Komisijas (EK) lēmums par līdzfinansējuma piešķiršanu, vēsta DB. "Latvija no savas puses visu izdarījusi, šobrīd nav papildu jautājumu," Finanšu ministrijas viedokli laikrakstam paudis Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis, piebilstot, ka lēmumu par atbalstu projektam EK plāno pieņemt aprīļa beigās. "Ņemot vērā to, ka EK ir noteikta kārtība tam, kā tiek saskaņots un pieņemts lēmums par lielā projekta apstiprināšanu, un to, ka minētā procedūra ir laikietilpīga, šobrīd SM nevar to ietekmēt," atzinusi SM. Tomēr satiksmes ministrs Aivis Ronis DB sacījis, ka līdz vasaras sākumam ir jādod skaidra atbilde kravu īpašniekiem, vai Rīgas ostā pietiks jaudas ogļu pārkraušanai.

Makarovs DB uzsvēris, ka, lai pozitīva EK lēmuma gadījumā spētu laikā apgūt piešķirto līdzfinansējumu, projekts jāpabeidz 2015. gadā. Tādējādi celtniekiem būs tikai divi gadi, lai izbūvētu nepieciešamo infrastruktūru, norāda ostas pārstāvis. Savukārt RTO paralēli jābūvē savs terminālis, jāpiegādā iekārtas, lai 2015. gada sākumā ogļu kravas tiktu pārceltas uz Krievu salu, laikrakstam skaidrojis Kļaviņš. Savukārt "Latvijas dzelzceļš" (LDz) Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu, kas paredz stacijas "Bolderāja 2" savienošanu ar Krievu salas termināliem un no kā kura realizācijas ir atkarīga arī kravu kustība uz Krievu salu, iecerējis pabeigt 2015. gada beigās, informē DB.

Projekta pirmajā kārtā paredzēts izbūvēt četras piestātnes gar Daugavu, skaidro Makarovs. Viņš uzsver, ka dzelzceļa līnijām un piestātnēm ir jābūt multifunkcionālām, nevis piemērotām tikai ogļu pārkraušanai, lai nepieciešamības gadījumā varētu piemēroties citām kravām. Taču viņš atzīst – ja IUB lēmums būs negatīvs, tad "jāļauj stividoriem rīkoties".

"Mūsuprāt, specializēti termināli ir ekonomiski efektīvāki nekā universāli termināli," savukārt norāda Kļaviņš, piebilstot, ka Rīgas ostā šobrīd ir maz specializētu kravu terminālu un nav neviena specializēta ogļu pārkraušanas termināla. "Ja osta kādu iemeslu dēļ nav spējīga izbūvēt piestātnes, tad esam gatavi izskatīt iespēju izbūvēt šo infrastruktūru par saviem līdzekļiem," sacījis uzņēmējs.

RTO galvenās bažas ir – vai, būvējot infrastruktūru par uzņēmuma līdzekļiem, osta nodrošinās kuģu ceļa padziļināšanu. Jautājums ir arī par dzelzceļa pievadu. RTO kopā ar Krievijas ogļu nosūtītājiem ir gatavi garantēt LDz ieņēmumus 5–10 gadus, lai tam būtu ekonomiskais pamats būvēt dzelzceļu, vēsta DB.

Pilnībā realizējot Krievu salas projektu, tā jauda būs 26 miljoni tonnu jebkāda veida beramkravas, norāda Makarovs. Sākotnēji uz turieni varētu pārcelties līdz 15 miljoniem tonnu beramkravu, kas šobrīd ir "Strek", RCT un mazākos terminālos.

Tikmēr uzņēmums "Josef Möbius Bau-Aktiengesellschafta" (Möbius) sola gadījumā, ja Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atļaus ostai slēgt līgumu ar kompāniju "BMGS-S", kas atkārtoti atzīta par uzvarētāju, uzņēmums "ies līdz galam, respektīvi, līdz attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām, kurās pārsūdzēs Latvijas institūciju lēmumus," DB norāda uzņēmuma pārstāvis Aleksandrs Šabanovs.

Makarovs gan laikrakstam norādījis, ka "Möbius" attieksmi apliecina tas, ka iesniegtajos dokumentos bija paredzēts padziļināt nevis Daugavu, bet Reinu. Jebkuru Latvijas uzņēmēju ārzemēs par šādām kļūdām vienkārši izmestu ārā, norādījis ostas pārstāvis. Turklāt piedāvātā padziļināšanas darbu summa no tirgus cenas atšķīrusies vairākas reizes. "Par šo dempinga cenas piedāvājumu viņus uzreiz vajadzēja atsijāt," uzsvēris Makarovs.

Ja IUB neatļaus slēgt līgumu ar BMGS-S, tad osta pati nespēs finansēt šo projektu. Arī Rīgas pilsētai tādas naudas nav, laikrakstam atzīst Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Projekta izmaksas ir 146 miljoni eiro no ostas puses, tostarp vismaz 74 miljoni eiro, ko sedz EK, plus 110–120 miljoni eiro no privāto investoru puses, skaidro Makarovs. Osta jau runā ar vairākām starptautiskām finanšu institūcijām, kas ir izvērtējušas projektu un kurām ir konceptuāli vadības lēmumi projektu līdzfinansēt ar kredītu palīdzību, bet arī tās gaida EK lēmumu. Ja aizņemamies no Eiropas Investīciju bankas, ERAB, Ziemeļu Investīciju bankas, tad nav jārīko konkurss, jo tur ir zemākas procentu likmes, skaidrojis ostas pārstāvis.

Projekta neīstenošana nozīmētu pamatīgu triecienu ne tikai Rīgas brīvostai, bet visam Latvijas tranzītam un tautsaimniecībai kopumā, jo ogles nodrošina apmēram trešdaļu no visa Latvijas tranzīta koridora kapacitātes, norāda Kļaviņš. Viņaprāt, ja Rīgai zudīs ogļu kravas un tās apgrozījums nebūs pāri par 30 miljoniem tonnu, tā nespēs uzturēt savu infrastruktūru. Arī dzelzceļš, kam trešā daļa no pārvadājumiem ir ogles, nespēs kompensēt zudušās kravas. Rezultātā osta un LDz būs spiesti paaugstināt tarifus, kas novedīs pie papildu kravu atbiruma un pasažieru pārvadājumu sadārdzināšanās. 

Jau ziņots, ka Rīgas brīvostas pārvaldes izsludinātajā konkursā par Krievu salas ostas izbūvi, lai ostas aktivitātes pārceltu no pilsētas centra, atkārtoti uzvarēja kompānija "BMGS S" par līgumcenu 88,707 miljoni latu, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Arī iepriekš "BMGS S" tika atzīts par uzvarētāju, bet IUB lēmuma dēļ pārvaldei bija jānovērš trūkumi konkursā. Konkurss gan iesniegto sūdzību dēļ jau vairākus mēnešus ir apturēts.

Projektā ostas termināļus plānots pārcelt uz līdz šim neizmantotu teritoriju Krievu salas ziemeļu daļā, kas to darbībai būtu piemērotāka. Tādējādi no pilsētas centra un Daugavas labā krasta uz Krievu salu tiktu pārcelta daļa ostas aktivitāšu, līdzsvarojot pārvadājumus abos Daugavas krastos un samazinot kravas kuģu kustību Rīgas centra tuvumā, iepriekš paskaidroja Finanšu ministrijā. Ostas infrastruktūras izveide aptver 56 hektārus plašu teritoriju, kas tiks aprīkota ar četru beramkravu (ogles, metāls, rūda un citu) pārkraušanas piestātnēm. Projekts paredz arī visu nepieciešamo autoceļu un dzelzceļa pievedceļu un inženiertehnisko komunikāciju izbūvi ostas robežās.

Iecerēts, ka osta darbību Krievu salā sāks 2014.gadā. Nedz projekta īstenošanas laikā, nedz pēc tā pabeigšanas transporta plūsma Rīgas un Pierīgas teritorijās netiks apgrūtināta.