Par šo summu plānots izbūvēt un rekonstruēt 450 kilometrus ceļu, kā arī iesākt daļu no 2013. gada objektiem. Meža ceļu uzturēšanai un remontdarbiem šogad LVM plāno atvēlēt ap 6,5 miljoniem latu, kas ir 2011. gada apjomam līdzīga summa.
DB norāda, ka salīdzinājumam Latvijas autoceļiem plānotais finansējums 2012. gadā ir 147,5 miljoni latu, tostarp 54,5 miljoni latu tiek finansēti no valsts budžeta, 31 miljons latu veido ERAF līdzfinansējums, bet 62 miljoni latu – Kohēzijas fonda līdzfinansējums. 2011. gadā kopumā autoceļiem pieejamais finansējums bija vairāk nekā 201 miljoni latu. Mērķdotācijas pašvaldību autoceļu uzturēšanai šogad paredzētas 16,1 miljona latu apjomā, pērn tās bija 23,8 miljoni latu.
2012. gadā LVM administrē līgumus par 484 kilometru meža autoceļu būvdarbiem – tie ir iepriekšējos periodos noslēgtie līgumi, kas šogad turpinās, un daļa no tiem iesniedzas arī 2013. gadā. Šā gada LVM jaunie iepirkumi par meža autoceļu būvniecību galvenokārt paredzēti gada otrajā pusē, gatavojoties 2013. gada sezonai, informē DB.
LVM struktūrvienības LVM Mežsaimniecība meža infrastruktūras direktors Indris Stulpāns laikrakstam stāsta, ka piecu gadu plāns paredz ik gadu izbūvēt un rekonstruēt 400 – 500 kilometus meža ceļu, no kopējiem apjomiem apmēram 2/3 veido rekonstrukcijas darbi, 1/3 – jaunu ceļu izbūve.
No meža ceļu uzturēšanai paredzētajiem līdzekļiem būtisku daļu veido segumu atjaunošana un bedru remonts, ziemas periodā – uzturēšana, jo sniega tīrīšana tiek veikta tikai tur, kur nepieciešams nodrošināt saimniecisko darbību.
Laikraksts vēsta, ka LVM valdījumā esošajos valsts mežos kopējais meža ceļu garums ir gandrīz 11 tūkstoši kilometru, no tiem apmēram 2/3 ir ar segumu un izmantojami visa gada garumā, izņemot pavasara un rudens šķīdoņa periodus, bet 1/3 ir dabīgas grunts ceļi, kas izmantojami tikai sezonāli.
Viens no meža infrastruktūras attīstības galvenajiem rādītājiem ir meža ceļu blīvums, ko pasaulē mēra kilometros uz 100 hektāru. Valstīs ar attīstītu mežsaimniecību Ziemeļeiropā, arī Skandināvijā meža ceļu blīvums ir apmēram 3 kilometri uz 100 hektāriem, Latvijā – apmēram 1 kilometrs uz 100 hektāriem, ieskaitot arī pašvaldību un valsts ceļus, kas šķērso mežu masīvus. Krievijā, pēc LVM datiem, meža ceļu blīvums ir 0,15 kilometri uz 100 hektāriem, turklāt tas esot attiecināms tikai uz Eiropas daļu.
"Lai sasniegtu, piemēram, Zviedrijas vai Somijas līmeni, mums vēl ir daudz darāmā. Esam aprēķinājuši, ka Latvijas apstākļiem ekonomiski pamatots mežu autoceļu blīvums ir 1,5 kilometri uz 100 hektāriem. Optimālais blīvums katrai valstij ir atšķirīgs. To nosaka daudz faktoru, arī grunts apstākļi – piemēram, Zviedrijā no šā viedokļa var atļauties daudz lielāku meža ceļu blīvumu, jo uzturēšanas izmaksas ir ievērojami mazākas. Kopumā situācija ar meža ceļiem mums nav slikta, bet vēl ir, kur tiekties," laikrakstam atzinis Stulpāns.
Privātajā mežu sektorā ceļu infrastruktūra ir daudz mazāk attīstīta, daudzējādā ziņā tas saistāms ar salīdzinoši nelielajiem privātajiem mežu īpašumiem – vidēji tie ir 10 hektāri. Kā DB skaidro Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, meža ceļu kopgarums privāto mežu sektorā ir apmēram 5000 kilometru, kas veido apmēram 0,3 kilometrus uz 100 hektāriem blīvumu – kopā ar pašvaldību ceļiem, kas iet caur šiem mežu īpašumiem.
"Mežu īpašumi lielākoties ir nelieli, tie nedod regulārus ienākumus. Finanšu iespējas mazajiem un vidējiem mežu īpašniekiem ir ierobežotas, un, parēķinot, cik izmaksā viena kilometra meža ceļa izbūve, skaidrs, ka par ceļu būvniecību pagaidām runāt nevaram," DB skaidro Muižnieks. "Kamēr vēl bija pieejams šā perioda ES struktūrfondu finansējums, protams, daudzi mūsu biedri to izmantoja. Tiesa gan, struktūrfondu atbalsts bija vērsts uz meliorācijas sistēmu rekonstrukciju un renovāciju, tiešā veidā atbalsta ceļu būvniecībai nebija – vien tik, cik pakārtoti tika izbūvēts meliorācijas sistēmu projektu vajadzībām," tā viņš, cerot, ka arī nākamajā plānošanas periodā būs pieejams finansējums no ES struktūrfondiem.