Laikraksts: pārņemot 'airBaltic', valstij var nākties ieguldīt ap 170 miljonus latu
Foto: AFI

Kopējais valsts ieguldījums, izpērkot visas nacionālas aviokompānijas "airBaltic" mazākuma akcionāram SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) piederošās akcijas, sedzot lidsabiedrības zaudējumus un veicot nepieciešamos ieguldījumus, var sasniegt aptuveni 170 miljonus latu, trešdien vēsta laikraksts "Diena".

BAS uzstājīgi aicina valdību izšķirties par vienu no trim scenārijiem: pārdot visas valstij piederošās lidsabiedrības akcijas mazākuma akcionāram, nopirkt visas airBaltic daļas no BAS vai ļaut palielināt pamatkapitālu, samazinot valsts daļu aviokompānijā līdz 25%. BAS avansā ieguldījis "airBaltic" pamatkapitālā 17 miljonus eiro (12 miljonus latu).

Kā "Dienai" norādīja valdības nolīgtā finanšu konsultanta "Prudentia" vadītājs Ģirts Rungainis, kurš patlaban valdībai gatavo iespējamo rīcības scenāriju izvērtējumu, dialogs starp valsti un BAS ir atjaunojies. "Prudentia" izstrādātie scenāriji paredz vai nu pilnībā pārņemt kontroli kompānijā, vai piedalīties tās glābšanā kopā ar "airBaltic" privāto akcionāru BAS. Abi scenāriji prasīs ievērojamus ieguldījumus no valsts maka, abos paredzēta kompānijas prezidenta Bertolta Flika nomaiņa.

Neoficiāli zināms, ka BAS savā piedāvājumā valstij par 47,2% airBaltic akciju grib ap 70 miljoniem latu. Piedāvājumā esot iekļauti arī visi "airBaltic" zīmoli, kurus 2009. gadā "airBaltic" par aptuveni 9 miljoniem latu pārdeva BAS.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Andris Matīss laikrakstam uzsvēris - visi BAS veiktie ieguldījumi aviokompānijā būs jāpierāda. Ja valsts turpinās piedalīties "airBaltic", ir jābūt pilnīgai kontrolei pār aviokompāniju un tās naudas plūsmu.

Spēkā ir arī valdības lēmums, ka ieguldīt "airBaltic" naudu būs iespējams vien tad, ja tiks grozīts valstij neizdevīgais akcionāru līgums, tiks veiktas izmaiņas statūtos, tiks nomainīts Fliks lidsabiedrības prezidenta amatā, tiks paplašināta valde (šobrīd ir tikai viens valdes loceklis - Fliks) un Rīgas lidosta paliks kā "airBaltic" bāzes lidosta.

"Ilgtermiņā risinājums varētu būt privātajam akcionāram ļaut attīstīt "airBaltic", kamēr valsts uzņemas attīstīt lidostu Rīga," "Dienai" teica labi informēts avots, kurš vēlējās palikt anonīms. Jautājums ir, vai nākotnē privātais akcionārs būs BAS, jo, piepildoties scenārijam, kurā valsts izpērk BAS akcijas, nāksies meklēt jaunu partneri.

Kopējais valsts ieguldījums, izpērkot BAS piederošās akcijas, sedzot aviokompānijas zaudējumus un veicot nepieciešamos ieguldījumus, var sasniegt ap 170 miljoniem latu.

"Ja tāda situācija notiktu (valsts izpirktu BAS daļas), tad pēc iespējas īsākā termiņā jāsameklē stratēģiskais investors no aviācijas nozares," teicis Matīss. SM pagaidām nekādas sarunas ar potenciālajiem akciju pircējiem neesot bijušas. Rungainis gan atzinis, ka dažas lielas aviokompānijas interesi par "airBaltic" esot izrādījušas. Lai saglabātu tiesības bez ierobežojumiem veikt lidojumus ES valstīs, virs 50% no "airBaltic" kapitāla arī nākotnē jāpieder ES dalībvalstij vai ES dalībvalsts pilsonim.

Vienlaikus SM un Tieslietu ministrija (TM) kopā ar Valsts kanceleju (VK) pašlaik vērtē nacionālās aviokompānijas "airBaltic" šefa un netiešā līdzīpašnieka Flika darbību valstij daļēji piederošajā aviokompānijā. Pieļaujams, ka par Flika darbību likumību varētu tapt iesniegums tiesībsargājošajām iestādēm, vēsta laikraksts.

"Biznesa plāns, ko Flika kungs pērn valdībā prezentēja, ir ticis realizēts kardināli citādi. Un to nevar norakstīt tikai uz ārējiem apstākļiem," atzīst SM valsts sekretārs. Pretēji Flika pērn valdībā solītajai peļņai, aviokompānija pērn piedzīvojusi aptuveni 34 miljonu latu zaudējumus, tai steidzami jāpalielina pamatkapitāls.

Atbildot uz jautājumu, vai Flika darbībā ir konstatētas arī tādas darbības, kas vērtējamas kā valsts interešu neievērošana, Matīss teica: "Ir atsevišķas lietas, un par tām mēs tuvākajā laikā informēsim tiesībsargājošās iestādes." Galvenokārt problēmas "airBaltic" saistītas ar pārāk optimistiskiem pieņēmumiem, degvielas cenu pieaugumu, nelielu pamatkapitālu un pārāk mazām investīcijām attīstībā (piemēram, laikus nav nomainītas neefektīvās "Fokker50" lidmašīnas).

"TM kopā ar SM un VK izvērtē dažādu prasījumu celšanas iespējas, arī iespējamu vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs," informēja TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.

"Delfi" jau vēstīja par valdības pagājušajā nedēļā lemto glābt maksātspējas grūtībās nonākušo aviokompāniju pie nosacījuma, ja tās pašreizējais menedžments, tostarp Fliks lidsabiedrības prezidenta amatā, tiks nomainīts.

Valdība vērtē divus iespējamos "airBaltic" glābšanas scenārijus - pilnu pārņemšanu, valstij nopērkot akcijas no mazākuma akcionāra BAS vai esošās akcionāru struktūras saglabāšanu, abiem akcionāriem kompānijas pamatkapitālā proporcionāli ieguldot 63 miljonus latu.

Otra scenārija gadījumā valsts izvirza papildu nosacījumus - jāgroza statūti, jāmaina akcionāra līgums, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā, kā arī "airBaltic" jāsaglabā Rīga kā sava bāzes lidosta.

Finanšu konsultantam "Prudentia" divu nedēļu laikā ir jāsagatavo konkrētāki priekšlikumi un jārunā ar mazākuma akcionāru par šo valdības atbalstīto piedāvājumu. Kad būs izvēlēts viens no iespējamiem diviem scenārijiem, tad Finanšu ministrijai būs jāvērtē, kur rast tam nepieciešamo naudu.

Pēc SM iepriekš teiktā, finansiālā situācija "airBaltic" ir nopietna. Akcionāru saņemtais aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai esot pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām.

"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.

"airBaltic" 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form