Par to laikrakstu informējis kāds labi informēts gāzes biznesa pārstāvis.
Arī premjerministrs Valdis Dombrovskis pēc tikšanās ar ziemeļvalstu un Baltijas valstu vadītājiem paudis, ka Latvija, visticamāk, nebūs tā valsts, kur atradīsies SDG terminālis – ap 500 miljonu eiro (350 miljoni latu) vērts ES līdzfinansēts infrastruktūras objekts, par kura būvēšanas tiesībām trīs Baltijas valstis savstarpēji cīnījās vairākus gadus.
Galvenais iemesls SDG termināļa būvei Baltijā bija apņemšanās mazināt savu atkarību no viena dabasgāzes piegādātāja – ”Gazprom”, taču papildu bonusus no termināļa būvniecības varētu gūt gan konkrētās valsts celtniecības nozare, gan arī šī valsts varētu nostiprināt savu lomu reģionā gāzes cenu regulācijā, būt drošāka savā energoapgādē un līdz ar to pievilcīgāka investoriem.
Baltijas valstis savstarpēji par termināļa labāko vietu vienoties nespēja. Lietuva pirmā paziņoja, ka neatkarīgi no ES līdzfinansētā reģionālā SDG termināļa projekta būvēs savu nelielu peldošo SDG termināli Klaipēdā. Latvijā AS ”Latvenergo” pasūtīja pētījumu starptautiskiem konsultantiem, kas par ekonomiski pamatotāko termināļa vietu atzina Rīgu, savukārt igauņi par labāko vietu terminālim uzskatīja Paldiskus.
”Šķīrējtiesneša” loma šajā jautājumā tika uzticēta Eiropas Komisijai (EK), kas pasūtīja situācijas izpēti.
Pētījuma rezultāti vēl arvien nav oficiāli publicēti, bet jau kopš šīs vasaras izskan informācija, ka EK pētījumā par labāko vietu atzīta Igaunija – ar piebildi: ja projektā iesaistās arī Somija, kurai vienai pašai ir aptuveni tik liels dabasgāzes patēriņš kā visām Baltijas valstīm kopā, norāda laikraksts.