"SM sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) valdības uzdevumā sagatavoja un nosūtīja informāciju Ģenerālprokuratūrai par iespējamajiem pārkāpumiem "airBaltic" valdes priekšsēdētāja rīcībā," "Dienai" norādīja Matīss. Prokuratūrā piektdien vakarā dokumenti vēl nebija saņemti.
Laikraksts vēsta, ka pašlaik nav zināms, ko tieši SM un TM savā iesniegumā lūdz izmeklēt. Cik noprotams, informācijā apkopots abu ministriju, valdības konsultanta ("Prudentia"), kā arī auditorfirmas "PricewaterhouseCoopers" agrāk secinātais, veicot dažādas pārbaudes "airBaltic". "Saturu atklāt nevaru, tā ir ierobežotas pieejamības informācija," uz "Dienas" jautājumu par iesnieguma būtību, atbildēja Matīss.
Laikraksts ziņo, ka SM, TM un Valsts kancelejas juristi ilgstoši apsvēra, vai valsts rīcībā ir pietiekami daudz argumentu, lai vērstos tiesībsargājošajās iestādēs.
Paredzams, ka valdība nākamnedēļ kārtējo reizi spriedīs par to, vai un kā valstij kā "airBaltic" līdzīpašniekam būtu jāiesaistās aviokompānijas finanšu situācijas stabilizēšanā. Valdībai jāizšķiras, vai pārņemt "airBaltic" privātā akcionāra – SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) - kapitāla daļas vai vienoties par aviokompānijas glābšanu kopā ar otru akcionāru.
"Delfi" jau ziņoja, ka valdība pirms pāris nedēļām lēma glābt maksātspējas grūtībās nonākušo aviokompāniju pie nosacījuma, ja tās pašreizējais menedžments, tostarp Fliks lidsabiedrības prezidenta amatā, tiks nomainīts.
Pamatojoties uz piesaistītā finanšu konsultanta un "airBaltic" padomes locekļu sniegto informāciju, pastāvot pamatotas bažas, ka lidsabiedrības valde Flika personā pieļāvusi nopietnus pārkāpumus finanšu plānošanā un vadībā un radījusi zaudējumus pērn un šajā gadā, iepriekš paziņoja valdība.
Valdība vērtē divus iespējamos "airBaltic" glābšanas scenārijus - pilnu pārņemšanu, valstij nopērkot akcijas no mazākuma akcionāra BAS vai esošās akcionāru struktūras saglabāšanu, abiem akcionāriem kompānijas pamatkapitālā proporcionāli ieguldot 63 miljonus latu.
Otra scenārija gadījumā valsts izvirza papildu nosacījumus - jāgroza statūti, jāmaina akcionāra līgums, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā, kā arī "airBaltic" jāsaglabā Rīga kā sava bāzes lidosta.
Finanšu konsultantam "Prudentia" divu nedēļu laikā ir jāsagatavo konkrētāki priekšlikumi un jārunā ar mazākuma akcionāru par šo valdības atbalstīto piedāvājumu. Kad būs izvēlēts viens no iespējamiem diviem scenārijiem, tad Finanšu ministrijai būs jāvērtē, kur rast tam nepieciešamo naudu.
Neoficiāli zināms, ka BAS savā piedāvājumā valstij par saviem 47,2% "airBaltic" akciju prasot ap 70 miljoniem latu. Piedāvājumā esot iekļauti arī visi "airBaltic" zīmoli, kurus 2009. gadā "airBaltic" par aptuveni 9 miljoniem latu pārdeva BAS. Taču kopējais valsts ieguldījums, izpērkot visas BAS piederošās lidsabiedrības akcijas, sedzot lidsabiedrības zaudējumus un veicot nepieciešamos ieguldījumus, var sasniegt aptuveni 170 miljonus latu, iepriekš vēstīja "Diena".
Pēc SM iepriekš teiktā, finansiālā situācija "airBaltic" ir nopietna. Akcionāru saņemtais aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai esot pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām.
"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.
"airBaltic" 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā.