Latgalē sējumus apdrošinājuši mazāk nekā viens procents zemnieku, savukārt Vidzemē un Kurzemē septiņi līdz astoņi procenti zemnieku, raidījumā "Rīta Panorāma" pauda Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Aktīvāki ir saimnieki Zemgalē – tur apdrošināti "padsmit procenti" sējumu.
Viņš skaidroja, ka apdrošināšanas kultūra zemniekiem vēl ir pavisam jauna un neattīstīta, savukārt apdrošinātāju piedāvātais produkts, proti, sējumu apdrošināšana, vēl esot "samērā zaļš" un būtu jāstrādā pie tā pilnveides. Lai piedāvātu labu produktu, sējumus būtu jāapdrošina vismaz 20% zemnieku jeb apdrošinātai būtu jābūt vismaz piektdaļai sējumu platību.
Savukārt Swedbank" lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš raidījumā pastāstīja, ka viens no galvenajiem instrumentiem, kā banka varētu palīdzēt saviem klientiem – lauksaimniekiem – sarežģītajā situācijā ir kredītsaistību termiņu pagarinājumus. Viņš aicināja ikvienu zemnieku, kurš jūt, ka būs problēmas norēķināties, doties uz banku, lai meklētu kopīgu risinājumu.
"Viens tāds sarežģīts gads nebūs iemesls, lai pārtrauktu mūsu sadarbību," pauda Miltiņš. Vaicāts par to, vai zemnieki ir aktīvi uzkrājumu veidotāji, viņš atbildēja, ka lielajām saimniecībām uzkrājumi nereti ir, bet mazajām un vidējām bieži vien nav.
Kā vēstīts, otrdien lietavu un tām sekojošo plūdu radīto zaudējumu dēļ valdība izsludināja ārkārtējo situāciju 27 novados Latgalē, Zemgalē un Vidzemē. Ārkārtējā situācija izsludināta Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novadā. Kā pēc ārkārtas Krīzes vadības padomes sēdes žurnālistus informēja premjers Māris Kučinskis (ZZS), paredzēts izveidot koordinācijas padome, kas koordinēs jautājumus saistībā ar postījumiem pašvaldībās. Zaudējumi tiks kompensēti ne tikai pašvaldībām, bet 50% apmērā arī mazajām saimniecībām.
24. augusta vakarā, kad Latgalē beidzās lietavas, nokrišņu daudzums pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedza 159 milimetrus jeb 229 % no augusta normas. Tiek lēsts, ka daudzviet Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums ir bijis vēl lielāks.
Plūdu radīto ceļu bojājumu novēršanai jau iztērēti aptuveni 100 tūkstoši eiro, bet kopumā ceļu remontos varētu nākties ieguldīt vienu miljonu eiro, vai pat vairāk, informējis satiksmes ministrs Uldis Augulis.
