Kā iemesls tiek minēts fakts, ka daļai zemnieku jau vairākus gadus applūst lauki, tādējādi sējas darbi ievelkas pat līdz vasaras vidum. Sašutušie zemnieki plūdos vaino Pļaviņu HES darbību un prasa attiecīgo institūciju un dienestu atbildību.
Turpretī Rīgas HES tehniskais direktors Dzintars Ostaņēvičs laikrakstam noraidījis zemnieku bažas un paudis, ka plūdos varētu būt vainojama meliorācijas sistēma. Taču arī viņš atzīst: Daugavpils HES palīdzētu risināt ledus sastrēguma problēmas ledus iešanas periodā. Taču jābūt ekonomiski pamatotiem argumentiem, lai šādu HES būvētu.
"Jautājums - vai zemes īpašnieki un sabiedrība kopumā būs gatava akceptēt, ka tiks applūdinātas pietiekami lielas, plašas teritorijas, lai izveidotu šo ūdenskrātuvi, kas ekonomiski atmaksātos. Padomju laikos nebija privātīpašumu un, kā tika lemts, tā bija. Šobrīd, visticamāk, sabiedrība nebūs gatava iet uz šādiem ziedojumiem un Daugavpils spēkstacijas būvniecība ekonomiski nevar būt pamatota. Jēkabpilī, kur nepieciešams būvēt aizsargdambjus, lai aizsargātu pilsētu no nelabvēlīgiem ledus sastrēgumiem, varētu būt runa par nelielas jaudas hidroagregāta uzstādīšanu. Bet vai ekonomiski tas atmaksāsies, grūti teikt, jo būvniecības izmaksas ir ļoti augstas," laikrakstam klāstījis Ostaņēvičs.
Sventes pagasta zemnieku saimniecības "Stārķi" īpašnieks Roberts Jonāns šogad graudaugu sēju pabeidza īsi pirms Jāņiem. Plūdu izraisītās sekas aptuveni 150-200 hektāru platībā nav ļāvušas apsēties ātrāk. Zemnieks "Dienas biznesam" skaidrojis, ka vairākus gadus lauki applūst pēc tam, kad ledus Daugavā jau izgājis un nekādiem plūdiem vairs nevajadzētu būt. Šogad zem ūdens vēl maija beigās bija liela daļa no viņa apsaimniekotajiem 525 hektāru platību. Pērn Jonāns sējas darbus nebija pabeidzis pat jūlija sākumā.
Zemnieka rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka pie vainas esot Pļaviņu HES, kas uzkrājot ūdeni vasaras sezonai, līdz ar to ūdens līmenis mākslīgi tiek turēts augsts, radot problēmas lauksaimniekiem Daugavas krastos. Senāk plūdi saimniecības piemeklējuši apmēram reizi piecos gados, bet pēdējos trīs gados tas notiek regulāri. Jonāns laikrakstam paudis, ka visumā saprot HES darbību un biznesu, taču tas nedrīkst traucēt citiem uzņēmējdarbības veidiem, tostarp lauksaimnieciskajai ražošanai. Jonāns atbalsta Daugavpils HES celtniecību, kas ļautu mazināt plūdu iespēju.
Līdzīgi plūdi skāruši vēl citas saimniecības Daugavpils novadā, nodarot postu un kavējot lauku darbus. Kalkūnes pagasta "Jaundzintaru" īpašnieks Genādijs Gorkins atzinis, ka viņa vadītajā saimniecībā šogad applūduši ap 90 hektāru, līdz ar to sējas darbi ievilkušies. Viņš gan domā, ka uz HES rēķina var norakstīt tikai daļu no plūdiem, vēl viens iemesls esot sliktā meliorācijas sistēma, kas netiek galā ar palu ūdeņiem.
Daugavpils novada domes izpilddirektora vietnieks Aleksandrs Aizbalts daļēji piekrīt zemnieku paustajam, ka vainīga pie plūdiem ir HES darbība. Viņš domā, ja HES ūdeni neakumulētu un laistu cauri slūžām ātrāk, tad plūdu problēma nebūtu tik liela. Viņš arī atgādina, ka šogad HES slūžas atvērtas tikai pēc tam, kad iejaukušies masu mediji.
Zemnieku un pašvaldību vadītāja pārmetumus noraida Ostaņēvičs. Skaidrojot situāciju, viņš norāda, ka Pļaviņu HES ūdens līmenis, līdz kuram drīkst darboties, ir 72 metri virs jūras līmeņa. Šī atzīme ir noteikta ūdens lietošanas atļaujā, ko nedrīkst pārkāpt, jo tādā gadījumā tiktu piemērotas soda sankcijas. Bez tam Ostaņēvičs arī uzsvēris, ka attālums no Pļaviņu HES līdz Daugavpilij ir pārāk liels, lai varētu runāt par reālu HES darbības ietekmi uz Daugavpils novada lauksaimnieku sējumiem.