Elektronisko sakaru operators "Lattelecom", kas patlaban kopā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) nodrošina virszemes ciparu televīzijas apraidi, uzskata: valdības komitejā apspriestā iespēja, ka pēc 2013.gada komerciālo apraidi Latvijā varētu nodrošināt vairāki komersanti, ir ar apšaubāmu biznesa modeli.
Šādu viedokli pauda "Lattelecom" Juridiskās daļa vadītājs Toms Meisītis. Meisītis arī teica, ka šāds virszemes apraides modelis ar vairāk par vienu programmu komplektētāju dara neiespējamu "Lattelecom" ieceri, no jauna saņemot virszemes TV licenci, nodrošināt bezmaksas dekoderus līdz pat 50 000 mazturīgo mājsaimniecību.
"Šāda iespēja pastāvētu, ja valdība, atsaucoties uz "Lattelecom" izteikto piedāvājumu, būtu lēmusi atbalstīt līdzšinējā modeļa saglabāšanu, vienam konkursa kārtībā izvēlētam komersantam nododot tiesības arī no 2014.gada nodrošināt visu TV ciparu apraides saimniecību," uzskata Meisītis.
"Lattelecom" jurists uzskata, ka Latvijā nepietiek virszemes apraides frekvenču kapacitātes, lai to sekmīgi izmantotu vairāk nekā viens ciparu televīzijas satura komplektētājs.
""Lattelecom" uzskata, ka frekvenču resurss maksas TV programmu apraidei ir pietiekams tikai viena komersanta normālai darbībai. Nodalot "brīvā ētera" apraidi un no 2015.gada "ciparu dividendei" (bezvadu platjoslas internetam) izmantojamos frekvenču resursus, atlikušajos tīklos ir iespējams raidīt ne vairāk kā 40 maksas TV programmas. Tas ir pats mazākais apjoms, kāds nepieciešams, lai sekmīgi konkurētu maksas TV pakalpojumu tirgū, - ar satelīttelevīzijas, kabeļtelevīzijas un interneta televīzijas pakalpojumiem," skaidro Meisītis.
"Svarīgi saprast, ka konkurence pastāv maksas TV pakalpojumu tirgū, nevis vienas platformas ietvaros. ''Lattelecom'' šajā tirgū ne tikai nav monopola, bet nav pat dominējošā stāvokļa. ''Lattelecom'' maksas TV pakalpojumu tirgū ir tāds pats konkurents un spēlētājs kā citi operatori - "Baltcom", "IZZI", "Viasat", "Dautkom", "Livas", "draugiem.tv" un citi," uzsvēra Meisītis.
Kabeļtelevīzijas un dažāda veida interneta televīzijas tirgos šāds resursu ierobežojums nepastāv, jo interneta jauda ir gandrīz neierobežota, un tādi maksas televīzijas operatori kā "Izzi", "Baltcom" un citi cenšas konkurēt ar līdzīga satura - bieži līdz pat 100 maksas programmu - klāstu. Savukārt ar satelīttelevīzijas tehnoloģijām var vismaz teorētiski uztvert vēl lielāku maksas un bezmaksas programmu skaitu.
Vaicāts komentēt valdības atbalstu virszemes televīzijas koncepcijai, kurā bezmaksas kanālu izplatīšanu uzticētu LVTRC bez komerciālo programmu komplektētāja līdzdalības, Meisītis brīdināja, ka tas notiktu, "nepiedāvājot pašlaik pieejamo servisu un bezmaksas klientu atbalsta dienestu". Patlaban "Lattelecom" virszemes televīzijas klientu atbalsta dienests arī atbild par to skatītāju iespējamām problēmām un jautājumiem, kuri skatās tikai bezmaksas nacionālos kanālus.
Jau ziņots, ka valdības komiteja 26.martā akceptēja koncepciju par zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada. Atbalstīts tika koncepcijas otrais variants, kurš paredz, ka LVRTC nodrošina bez maksas pieejamo programmu izplatīšanu. Nosacītas piekļuves pakalpojumu nodrošina konkursa rezultātā izvēlēts komersants. Turklāt valdība turpinās vērtēt iespēju, ka komerciālo apraidi Latvijā varētu nodrošināt vairāki komersanti.
Arī ziņots, ka "Lattelecom" piedāvājis nodrošināt līdz pat 50 000 dekoderu mazturīgajām mājsaimniecībām, ja valdība rīkos konkursu uz tiesībām tikai vienam komersantam nodrošināt visu virszemes televīzijas programmu apraidi ar licences ilgumu vismaz desmit gadi, ja konkursu rīkos līdz rudenim un ja tajā veiksies uzvarēt "Lattelecom".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
