Foto: F64
Elektronisko sakaru un maksas televīzijas operators "Lattelecom" cer no jauna iegūt virszemes ciparu televīzijas apraides un programmu komplektēšanas tiesības pēc 2013.gada un saņemt licenci uz vismaz desmit gadiem, teica "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

"Televīzijas pakalpojums ir ieviests ļoti veiksmīgi, un visā Latvijā darbojas kvalitatīvs televīzijas signāls, laba programmu izvēle skatītājiem," Gulbis sacīja un piebilda, ka "neredzu iemeslu, kādēļ nevarētu turpināt sniegt šo pakalpojumu, jo tikpat labi varētu ik pa pieciem gadiem izsolīt mobilo sakaru operatora licences un laist tās pa apli."

"Lattelecom" 2008.gadā konkursā piešķirtā virszemes televīzijas apraides licence beidzas 2013.gada 31.decembrī.

"Lattelecom" vadītājs teica, ka patlaban darbojoties valdības darba grupa, kas izskata virszemes televīzijas darbības principus un nosacījumus pēc 2013.gada. Arī, ja grupa vēl nav lūgusi "Lattelecom" viedokli, Gulbis uzskata, ka nākamajam licences periodam jābūt krietni garākam par pieciem gadiem.

"Uzskatām, ka licencei jābūt uz vismaz desmit gadiem. Piecos gados neviens nopietns bizness neatmaksājas, īpaši šāds, kas prasa milzu investīcijas, taču to apjoms ir komercnoslēpums," Gulbis sacīja. Viņš arī norādīja, ka, neskatoties uz, viņaprāt, īso licences darbības laiku, "Lattelecom" no valdības nesaņēma nekādu atbalstu virszemes ciparu televīzijas ieviešanas periodā.

"Valsts atbalsts virszemes televīzijas ieviešanai bija nekāds. Citās valstīs valsts investēja iedzīvotāju informēšanā, Latvijā tas notika uz "Lattelecom" rēķina - gan iedzīvotāju informēšana, gan palīdzības dienesta izveidošana un dekoderu izplatīšana," teica Gulbis.

"Lattelecom" vadītājs, atsaucoties uz konkurences situāciju, nevēlējās klāstīt konkrētus datus par investīcijām televīzijas projektā un tā iespējamo rentabilitāti, vienīgi sakot: "Biznesa plāns paredz, ka piecu gadu laikā izejam aptuveni uz nullēm, bet, lai kaut ko nopelnītu, ir vajadzīgs garāks laiks."

Ieņēmumi no platjoslas interneta un televīzijas 2010.gadā sasniedza 52,17 miljonus latu, salīdzinot ar 42,97 miljoniem latu 2009.gadā un pārsniedza ieņēmumus no fiksētā tīkla balss pakalpojumiem, kas pērn bija 49,3 miljoni latu, izriet no "Lattelecom" gada pārskata.

Pēc "Lattelecom" un tirgus pētnieku datiem, virszemes TV skatās un lieto vairāk nekā 220 000 mājsaimniecību, savukārt maksas televīzijas pakalpojumus, kopā skaitot interaktīvās televīzijas abonentus un skatītājus, kas abonē virszemes televīzijas maksas kanālus, ir ap 200 000. Virszemes televīzijā, iegūstot dekoderi, var bez maksas skatīties četrus tā sauktos nacionālos kanālus "LTV1", "LTV7", "LNT" un "TV3".

Jau rakstīts, ka virszemes ciparu televīzijas pārraides sāktas 2009.gadā, bet analogās televīzijas apraides tīkls pakāpeniski izslēgts 2010.gada pirmā pusgada laikā, pilnībā pārtraucot analogo apraidi visā valstī no 2010.gada 1.jūnija.

Gulbis vada "Lattelecom" kā valdes priekšsēdētājs kopš 2008.gada pavasara, pirms tam no 2007.gada janvāra bija "Lattelecom" finanšu direktors. Agrāk vadījis starptautisku alkoholisko dzērienu tirdzniecības uzņēmumu Kiprā, bijis "Latvijas balzama" vadītājs no 2001.līdz 2003.gadam, bet no 1999.gada bijis šī uzņēmuma finanšu direktors. Pirms tam ieņēmis amatus "Ave Lat" grupā un starptautiskajā auditorkompānijā "Coopers&Lybrand" (starplaikā "PriceWaterhouse Coopers").

Gulbis beidzis Rīgas Tehnisko universitāti un augstākos menedžmenta kursus starptautiskajā biznesa augstskolā "INSEAD" Francijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!