'Lattelecom' valde uztur spēkā iepriekš izstrādāto apvienošanās ar LMT priekšlikumu 300 miljonu eiro vērtībā
Foto: stock.xchng

Telekomunikāciju uzņēmuma "Lattelecom" valde uztur spēkā 2013.gadā izstrādāto priekšlikumu iegādāties visas "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) kapitāldaļas no esošajiem akcionāriem, kas kopā ar apvienotā uzņēmuma vērtības pieaugumu ļautu tiem iegūt līdz 300 miljoniem eiro, informēja "Lattelecom" pārstāvji.

Kā stāsta uzņēmuma pārstāvji, priekšlikums, kas atkal aktualizējies līdz ar darbu atsākušo LMT un "Lattelecom" apvienošanas darba grupu, atbilst "Lattelecom" valdes 2013.gadā izstrādātājam piedāvājumam, kas paredz, ka "Lattelecom" iegādājas visas LMT pamatkapitāla daļas no esošajiem akcionāriem, tai skaitā valstij tieši un netieši piederošos 28%, kam sekotu abu uzņēmumu apvienošana. "Lattelecom" valdes piedāvātais modelis paredz, ka uzņēmumu apvienošanas gadījumā valsts, tāpat kā līdz šim, saglabā kapitāldaļu vairākumu.

Šāda darījuma rezultātā akcionāri iegūtu līdz pat 300 miljoniem eiro, ko veidotu ieņēmumi no akcionāriem piederošo LMT kapitāla daļu pārdošanas, kā arī apvienotā uzņēmuma vērtības pieauguma. To nodrošinātu abu uzņēmumu un pakalpojumu sinerģijas, kā arī apvienota uzņēmuma augstāks izaugsmes potenciāls un no tā izrietoša augstāka vērtība potenciālo investoru skatījumā. Ņemot vērā, ka kopš šī priekšlikuma izstrādes ir pagājis zināms laiks - mainījusies vispārējā ekonomiskā situācija un uzņēmumu finanšu stāvoklis -, ir iespējamas atsevišķas korekcijas, tādēļ pilnīgi precīzi aprēķini būtu jāveic darījuma brīdī.

Kā aģentūrai LETA sacīja "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, valde šādu priekšlikumu pirms dažiem gadiem izteikusi padomei, un padome to atbalsta. "Priekšlikums ir nodots akcionāriem lemšanai, bet atbilde vēl nav līdz galam noformulēta," piebilst Kokins. "Tā kā tas nevar būt valsts vienpusējs akts, notiek konsultācijas starp valsti un "Telia Sonera", kam, cerams, būs pozitīvs rezultāts."

"TeliaSonera" pārstāvis sarunās ar Latvijas valdību Kenets Rodne iepriekš paudis viedokli, ka, vilcinoties ar abu telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, samazināsies to vērtība. Tāpat Rodne sacīja, ka nesen notikušajās sarunās ar Latvijas valdības deleģēto darba grupu panākta izpratne, ka ir jāseko pasaules tendencei un tirgus nepieciešamībai par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, taču konkrēti priekšlikumi par "Lattelecom" un LMT apvienošanas iespējām sarunās nav izteikti un netiek atklāti.

Iepriekš ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādījusi, ka valsts nedrīkst zaudēt kontrolpaketi uzņēmumos LMT un "Lattelecom".

Valdības deleģēta darba grupa četru ministru - ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības - sastāvā spriež par vairākām problēmām. Tomēr netiekot runāts par abu uzņēmumu valsts kapitāldaļu pārdošanu.

Ja darījums kaut kad notiks, ministres pārliecība esot, ka šādā gadījumā galvenajam priekšnosacījumam ir jābūt - valsts abos uzņēmumos nepazaudē kontrolpaketi.

Valdība šā gada 10.martā vienojās atjaunot darba grupu, lai risinātu jautājumus saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām SIA "Lattelecom" un LMT. Darba grupai paredzēts risināt sarunas ar "TeliaSonera AB" grupu par "Lattelecom" un LMT kapitāla daļu pārvaldīšanu un minēto kapitālsabiedrību attīstību, tostarp kapitālsabiedrību reorganizāciju, dalībnieku maiņu un citiem pasākumiem, kas nepieciešami to ekonomiskās vērtības paaugstināšanai un darbības uzlabošanai.

"Lattelecom" dibināts 1992.gadā kā valsts uzņēmums "Lattelekom". 1994.gadā tas pārtapa par SIA "Lattelekom" unpar uzņēmuma īpašnieku (49%) kļuva Dānijā reģistrētais "Tilts Communication", kas tobrīd piederēja Somijas "Sonera", britu "Cable&Wireless" un Latvijas valstij jeb Privatizācijas aģentūrai, kas ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā (51%). 1998.gadā "Sonera" iegādājās "Cable&Wireless" daļas, un 2002.gadā "Sonera" apvienojās ar zviedru "Telia", veidojot tagadējo "Lattelecom" 49% līdzīpašnieku "TeliaSonera".

LMT dibināts 1992.gadā kā pirmais mobilo sakaru operators valstī. 49% uzņēmuma pieder zviedru "TeliaSonera", 23% - "Lattelecom", 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) un 5% - Latvijas valstij.

Source

LETA

Tags

Ekonomikas ministrija Lattelecom Privatizācijas aģentūra Telia Sonera
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form