“Latvenergo” prezidents uzsvēra, ka kompānija iespējamajai 2000. gada datorproblēmai sāka gatavoties jau 1998. gadā, pieņemot lēmumus par tā saukto krīzes centru izveidi katrā “Latvenergo” filiālē, kā arī apzinot tehnoloģijas, kuras nepieciešams nomainīt vai modernizēt.
Ginters stāstīja, ka kompānijas speciālisti ir izvērtējuši visus iespējamos riskus, tajā skaitā arī gadījumus, ja kādas problēmas rastos Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas vai Igaunijas elektroapgādes sistēmās.
Pēc viņa teiktā, visu triju Baltijas valstu energosistēmas jebkurā brīdī spēj atdalīties un neierobežotu laiku strādāt autonomi no Krievijas energosistēmas.
Tāpat autonomi var strādāt arī Latvijas energosistēma viena pati. Tikai Latvija sevi ar elektroenerģiju un siltumenerģiju nepieciešamajā apjomā spēs nodrošināt divas diennaktis.
Strādājot autonomi, elektroenerģijas ražošanas izmaksas pieaugtu aptuveni 1,3–1,5 reizes, lēsa “Latvenergo” speciālisti.
Kopumā “Latvenergo”, gatavojoties 2000. gada datorproblēmai, ir nomainījis 300 datoru un 28 serverus, pilnībā sagatavojis klientu norēķinu un grāmatvedības sistēmas, kā arī notestējis informācijas tehnoloģijas energosistēmu dispečercentros.
Baltijas valstu energosistēmu dispečercentra “DC Baltija” direktors Vilnis Krēsliņš žurnālistiem uzsvēra, ka visu triju Baltijas valstu lielie energouzņēmumi ir nodrošināti pret 2000.gada datorproblēmu.
Krēsliņš pauda pārliecību, ka, iestājoties 2000. gadam, nekādas problēmas ar elektroapgādi neradīsies.
Viņš norādīja, ka ir pārbaudīta arī visu speciālistu gatavība iespējamo problēmu novēršanai, kā arī pastāvīgi notiek informācijas apmaiņa ar citiem energouzņēmumiem, tajā skaitā ar Krievijas energouzņēmumiem, kuri 2000. gada iestāšanos sagaidīs ātrāk nekā Latvijā.