Latviešu un igauņu zemnieki būvēs Baltijā lielāko piena pārstrādes rūpnīcu
Foto: Publicitātes foto

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs "Piena ceļš" un Igaunijas piensaimnieku kooperatīvs "E-piim" plāno izveidot kopīgu starpvalstu kooperatīvu, kā arī kopīgi būvēs piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, ieguldot 100 miljonus eiro. Tā būs lielākā šāda veida rūpnīca Baltijā, kurā varēs pārstrādāt 1000 tonnas piena dienā.

Latvijas piena ražotāju kooperatīva "Piena ceļš" un Igaunijas piensaimnieku kooperatīva "E-piim" biedri vienbalsīgi nobalsojuši par kopīga starpvalstu kooperatīva ''E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited" ("SCE E-piim") izveidi pēc ES standartiem, kas būs pirmais šāda veida kooperatīvs tā sauktajās jaunajās ES dalībvalstīs. Jaunveidojamā kooperatīva uzdevums būs kopīgas piena savākšanas sistēmas izveide, efektīva piena pārstrāde jaudīgā uzņēmumā un gatavās produkcijas eksports uz pasaules tirgiem ar mērķi palielināt piena iepirkuma cenu līdz ES vidējai.

Informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" liecina, ka "Piena ceļš" ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību ''E-Piim'', saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību ''E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited'.

"Apvienošanās nepieciešama ne tikai Baltijas piena tirgus konsolidācijai, bet arī savas vietas izcīnīšanai globālajā tirgū, ko kopā izdarīt ir vienkāršāk. Apvienošanās dos iespēju nostiprināt jau esošo rūpnīcu konkurētspēju, sakārtot piena loģistiku, kā arī kopīgi pozicionēt mūsu, Latvijas un Igaunijas kooperatīvu rūpnīcu, produktus vietējos tirgos. Būtisku pievienoto vērtību dos jaunā rūpnīca, kas stabilizēs piena cenu kooperatīva biedriem un ar efektīvu piena pārstrādi to palielinās," norāda LPKS "Piena ceļš" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Neibergs. Viņš piebilst, ka, piemēram, tā ļaus tirgot viens otra produktus un maksimāli izmantot kooperācijas priekšrocības.

Apvienošanās plusi

Sarunas pa apvienošanos starp Igaunijas un Latvijas piensaimnieku kooperatīviem notikušas jau divus gadus. Šajā laikā Igaunijas kooperatīvs "E-piim" ir sagatavojis jaunas piena pārstrādes rūpnīcas projektu ar jaudu 1000 tonnas dienā, kura kopējās izmaksas – ap 100 miljoniem eiro. "E-piim" jau pieder trīs piena pārstrādes uzņēmumi, kas eksportē produkciju uz pasaules tirgiem, savukārt "Piena ceļam" pieder "Jaunpils pienotava", kam ir stabils produkcijas noiets gan Latvijas, gan eksporta tirgos. Līdz ar kopīga kooperatīva izveidi, tā bilancē nonāks gan Igaunijas, gan Latvijas pārstrādes rūpnīcas ar kopējo pašu kapitālu 17,2 miljonus eiro, kas ir apvienotā kooperatīva neto aktīvu vērtība.

Neibergs uzsver, ka investīcijas tiešām sasniegs 100 miljonus eiro. Tās ietvers ēkas, sarežģītas iekārtas, piebraucamos ceļus u.tml. Rūpnīca tiks būvēta tā, lai varētu piemēroties mainīgiem apstākļiem un savlaikus reaģēt uz tirgus izmaiņām. "Tā būs Baltijā lielākā piena pārstrādes rūpnīca ar paredzēto jaudu 1000 tonnas dienā. Turklāt nākotnē plānots, ka jaudu varētu arī divkāršot," atklāj Neibergs.

"Apvienoties ir absolūti nepieciešams. Latvijā patlaban vērojamā situācija – 33 piena kooperatīvi –uz tik mazas teritorijas ir absurds. Tā noteikti nav nākotne. Eiropā ir pierādījies, ka nākotne ir stipriem zemnieku kooperatīviem, ko pierāda "Valio" un poļu lielie kooperatīvi. Nākotne ir apvienoties," jau iepriekš sacīja "Piena ceļš" valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa, piebilstot, ka "Piena ceļš" lēmumu apvienoties tieši ar "E-Piim'' pieņēmis, pateicoties abu kooperatīvu līdzīgai darbības filozofijai un atbalstam biedru piena pārstrādei.

"Tā ir laika zīme, redzu kooperatīva biedru sadarbošanās potenciālu un vēlmi atrast kopīgo. Jaunais kooperatīvs tika dibināts, balstoties uz labas gribas emocijām – tā mums jāturpina," piensaimnieku kooperatīva "E-Piim" valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas.

Būvēs rūpnīcu

Jaudīgā piena pārstrādes uzņēmuma būvniecību Igaunijā, Paidē, plānots uzsākt 2019. gadā, bet darbu tas plāno sākt 2021. gadā. Būvniecības finansēšanai ir pieejami līdzekļi no Eiropas Investīciju bankas, vairākām Eiropas komercbankām, kā arī ES fondiem. Viens no rūpnīcas investoriem ir Nīderlandē bāzētais uzņēmums "Interfood B.V.", kas ir viens no pasaulē lielākajiem industriālo piena produktu tirgotājiem.

Paide atrodas Igaunijas vidienē, un Neibergs teic, ka no loģistikas viedokļa tā atrodas ērtā vietā gan Igaunijas, gan Latvijas zemniekiem. Arī iepriekš Latvijas kooperatīvs pienu iepircis no visas Latvijas, līdz ar to attālums līdz Igaunijas vidienei nav problēma.

Rūpnīcas vajadzībām ir pieejama zeme (14 hektāri), savukārt apbūves teritorija plānota ap 23,3 tūkstošiem kvadrātmetru.

Kooperatīva "E-piim" un "Piena ceļš" zemnieki šobrīd saražo 25% no abu valstu svaigpiena apjoma un to konsolidētais apgrozījums veidoap 75 miljoniem eiro. "E-piim" kopumā ir apvienojušies 143, bet "Piena ceļā" – 49 piena ražotāji. Abu kooperatīvu apvienošanās procesu plānots pabeigt 2020. gada sākumā.

Informācija "Latvijas Vēstnesī" liecina, ka kreditori var pieteikt savus prasījumus "Piena ceļš" juridiskā adresē – Daudzeses ielā 6C – 33, Rīgā viena mēneša laikā.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Piena ceļš" 2018. gadā strādāja ar 18,065 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš, un 140 266 eiro peļņu, pretēji zaudējumiem gadu iepriekš. Piena ražotāju kooperatīvs "Piena ceļš" ir dibināts 2004. gadā. Kooperatīva pamatdarbības veids ir piena, liellopu, teļu un lopbarības graudu iepirkšana un realizācija.

Informācija "E-Piim" mājaslapā liecina, ka kooperatīva īpašnieki ir vairāk nekā simts vietējo piensaimnieku, un tas ir viens no lielākajiem siera un sviesta ražotājiem Igaunijā. Vairāk nekā 120 000 tonnu vietējā svaigpiena ik gadu tiek izmantoti kooperatīva pienotavā, lai ražotu sieru, sviestu un piena pulveri.

Source

DELFI Bizness

Tags

Pārtikas ražošana Būvniecība Igaunija Investīcijas Lauksaimniecība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form