Kopš marta, kad akcīzes nodoklis Lietuvā tika palielināts par 112%, tirgus mazinājies ļoti strauji – par 12–14% mēnesī, turklāt jūnijā samazinājums bija pat 16,5%, liecinot tirgus izpētes kompānijas "AC Nielsen Baltic" dati.
Savukārt saskaņā ar "Latvijas Alus Darītāju Savienības" datiem šā gada pirmajos četros mēnešos alus pārdošanas apjomi Latvijā ir auguši par 1%, kas lielākoties izdevies, pateicoties Igaunijas iedzīvotāju pirkumiem pierobežas veikalos.
Latvijas alus darītāji aplēsuši, ka igauņi iegādājas aptuveni 5% no pārdotā alus Latvijā, un bez šī pienesuma Latvijas alus tirgus piedzīvotu kritumu, norāda aldari.
Ražotāji prognozē, ka, kopš Lietuvā no 1. marta strauji palielinājies akcīzes nodoklis alum, kaimiņvalstu pircēju pieplūdums turpinās pieaugt. Ietekme esot jūtama jau tagad gan Lietuvas iedzīvotāju pieplūduma, gan alus tirdzniecības apjomu kāpumā.
"To, kāds uzņēmējdarbības pienesums ir Latvijas alus nodokļu politikai, ilustrē Latvijas un Lietuvas robežas pilsēta Bauska. Pēc straujā akcīzes nodokļa pieauguma Lietuvā vienā tirdzniecības punktā Bauskā mūsu produktu pārdošanas apjomi ir pieckāršojušies un tagad šajā veikalā nedēļā tiek pārdots tikpat liels alus apjoms, cik lielveikalā Lietuvā," portālam "Delfi" stāsta "Carlsberg" grupas vadītājs Baltijas valstīs Rolands Viršils.
Provizoriskās prognozes par izmaiņām Lietuvas ekonomikā norādot, ka saistībā ar straujo akcīzes nodokļa pieaugumu un citiem ierobežojumiem, piemēram, reklāmas aizliegumu, Lietuvas alus tirgus samazināsies par piektdaļu un attiecīgi samazināsies arī darbavietu skaits.
"Ja agrāk produkcijas piegādei dienā bija nepieciešamas, piemēram, 100 automašīnas ar diviem darbiniekiem, tad tagad, pēc alus tirgus krituma, pieprasījumu nodrošinās 80 automašīnas, līdz ar to 20 cilvēki zaudētu darbu," situāciju komentē Viršils.
Viršils norādīja, ka Latvijai esošo situāciju vajadzētu izmantot saimnieciski, piemēram, samazinot bezdarba problēmu Latvijā.
"Latvijā ir vairāk nekā 40 alus darītavu, un tās pārsvarā atrodas reģionos, kur, līdzīgi kā Lietuvā, pastāv bezdarbs. Lietuvas valdības pieņemto lēmumu dēļ Latvijā šajos reģionos parādīsies jaunas darbavietas, tādējādi atdzīvinot attiecīgo reģionu, turklāt pieaugs arī iekasēto nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms," sacīja Viršils.
Pirmajā pusgadā Latvijā ievesti 51,888 miljoni litru alus, un tas ir par 6,28% vairāk nekā 2016. gada pirmajā pusgadā.
Patlaban Lietuvā akcīzes nodoklis alum par katru absolūtā spirta tilpumprocentu ir 7,11 eiro, Latvijā – 4,55 eiro un Igaunijā – 15,52 eiro, kas nozīmējot, ka puslitrs alus Lietuvā maksā ap 1,10 eiro, Latvijā – 0,60 eiro, bet Igaunijā – 1,50 eiro, norāda aldari.
Kā ziņots, 2016. gadā Latvijā kopumā saražoti 73,95 miljoni litru alus, kas ir par 13,66% mazāk nekā 2015. gadā. 2016. gadā Latvijā ievesti 86,93 miljoni litru alus, un tas ir par 10,66% vairāk nekā 2015. gadā.
