Finanšu ministrijas pārstāve trešdien valdības sēdē skaidroja, ka nekādas finanšu saistības šīs normas pagaidām neuzliek līdz Latvijas iestājai eirozonā. Pirmajā gadā ESM Latvijai saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem būs jāiemaksā 28 miljoni eiro (aptuveni 20 miljoni latu).
Atbildīgā Ārlietu ministrija skaidro, ka, reaģējot uz finanšu krīzes padziļināšanos ES un tam strauju nosacījumu pasliktināšanos aizņēmuma kapitāla tirgos vairākās eiro zonas dalībvalstīs, eiro grupas finanšu ministru 2010.gada 9.maija ārkārtas sanāksmē vienojās, ka ir nepieciešams pastāvīgs instruments, kas palīdzēs nodrošināt Eiropas Savienības (ES) finanšu stabilitāti.
Pērnā gada 16.-17.decembra Eiropadomes sanāksmē tika panākta vienošanās, ka eiro zonas finanšu ministri un Eiropas Komisija (EK) līdz 2011.gada martam izstrādāt galvenos jaunā stabilitātes mehānisma – ESM – elementus.
ESM izveides darbā tika aicinātas iesaistīties arī ES dalībvalstis, kas nav eirozonā. Tā kā Latvijas mērķis 2014.gada 1.janvārī ir iestāties eirozonā, tad Latvija pieteica dalību sarunās par ESM izveidi.
Plānots, ka jaunais ESM sāks darboties 2013.gada vidū, un tam būs vairākas galvenās iezīmes.
ESM ir uz starpvaldību vienošanās (līguma) starp eiro zonas dalībvalstīm pamata izveidota starptautiska finanšu institūcija. Līdzekļi ESM būs pieejami eiro zonas valstīm, kas nonākušas nopietnās finanšu problēmās.
ESM kapitāls būs 700 miljardi eiro (491 miljards latu). Kapitāls dalīsies iemaksātajā kapitālā - 80 miljardi eiro un kapitālā uz pieprasījumu – 620 miljardi eiro. Iemaksātais kapitāls tiks iemaksāts vienlīdzīgās daļās piecu gadu laikā, sākot ar 2013.gada jūliju.
ESM vadīs pārvaldnieki – eiro zonas finanšu ministri ar balsošanas tiesībām par finanšu atbalsta piešķiršanu, ekonomikas un monetāro lietu komisārs un ECB prezidents ar novērotāja tiesībām.
Galvenie lēmumi – finanšu palīdzības piešķiršana, tās nosacījumi, ESM aizdošanas kapacitāte, izmaiņas piedāvāto instrumentu izvēlē – tiks pieņemti vienbalsīgi. Pārējos lēmumus plānots pieņemt, savstarpēji vienojoties, ar kvalificēto balsu vairākumu (80%) vai vienkāršo balsu vairākumu atkarībā no izskatāmā jautājuma nozīmes.
Iespējamie līdzekļu piešķiršanas instrumenti būs stabilitātes atbalsts aizdevuma formā, kā arī eiro zonas dalībvalsts vērtspapīru pirkšana primārajā tirgū.
Tāpat mehānismā ir paredzēta Starptautiskā Valūtas fonda līdzdalība un privātā sektora iesaiste.
Ar likumprojekta palīdzību Latvija no savas puses apstiprinās līguma par ES darbību 136.panta grozījumus. Tie paredz, ka dalībvalstis, kuru naudas vienība ir eiro, izveido stabilitātes mehānismu, ko izmanto, lai nodrošinātu visas eiro zonas stabilitāti.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka Latvija izpilda savu daļu saistību attiecībā pret ES, tādējādi veicinot ES gatavību turpmāk pienācīgi reaģēt uz krīzes situācijām, nepieciešamības gadījumā sniedzot neatliekamu finanšu palīdzību krīzē nonākušajām eiro zonas dalībvalstīm.
Ņemot vērā, ka Latvijas mērķis ir pievienoties eiro zonai ar 2014.gada 1.janvāri, Latvijai ar iestāšanās eiro zonā brīdi būs jāiestājas arī ESM. Līdz ar to Latvijai tanī brīdī būs jāveic iemaksas ESM atbilstoši noteiktajai sadales proporcijai. Latvijai būs jāpiedalās arī visu iepriekš uzņemto un jauno ESM saistību finansēšanā.
Par šo saistību izpildes koordinēšanu būs atbildīga Finanšu ministrija.