Pēc viena mēneša pārtraukuma Latvijā atkal ir atgriezusies neliela deflācija. Tā lielā mērā saistīta ar pārtikas cenu un apkures tarifu samazinājumu Rīgā. Ekonomistu skatījumā deflācijas atgriešanās Latvijā, visdrīzāk, būs īslaicīga. Jāatgādina, ka šā gada augustā, salīdzinot ar 2019. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,6%.
Augustam ir raksturīgs cenu samazinājums, kas saistīts ar sezonāliem faktoriem. "Lielākā ietekme uz patēriņa cenu samazināšos augustā bija pārtikai. Mēneša laikā pārtikas preču cenas samazinājās par 1,2% un noteica kopējā cenu līmeņa samazināšanos par 0,3 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kritumam svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem un gaļai," skaidro Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere, atzīmējot, ka pasaules pārtikas cenām jau trešo mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš papildina, ka deflācijas atgriešanās Latvijā, visticamāk, būs īslaicīga un ir saistīta ar apkures tarifu samazinājumu Rīgā, taču arī straujš cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms, un zema inflācija Latvijā saglabāsies vismaz līdz gada beigām.
"Kopējā inflācijā atspoguļojās no 1. augusta ieviestais AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifs. Tas nodrošināja cenu samazinājumu par 4,5% mēneša laikā, bet, salīdzinot ar pērnā gada augustu, siltumenerģijas cenas bija pat par 11% zemākas. Kaut gan apkures sezona nav sākusies un iedzīvotāji vēl nav saņēmuši savus pirmos rēķinus, tarifa izmaiņas jau ietekmē kopējo cenu līmeni. Zemāki komunālie maksājumi priecē jau visu 2020. gadu, un oktobrī mēs redzēsim tālāku cenu samazinājumu," norāda "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.
"Gada inflācija daudz nemainīsies līdz brīdim, kad būs apritējis gads kopš pandēmijas sākuma jeb beigsies šī notikuma bāzes efekts. Lai tā būtu, ir jāpiepildās nākotnes darījumos ietvertajām prognozēm par izejvielu cenu stabilitāti. Pēc tam pakāpeniski sāksim izjust ekonomikas sildīšanas pasākumu ietekmi uz darba tirgu, līdz ar to arī uz cenu līmeni. Taču liela inflācijas drāma nav gaidāma, jo cenu kāpums eirozonā kopumā būs ļoti lēns," prognozē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Spiediens no algu puses ir nedaudz norimis, bet nav izzudis. Līdz ar nākamo gadu tas līdz ar darba tirgus uzsilšanu atkal sāks pastiprināties, ko pamanīsim arī cenu izmaiņās," teic "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
- 1. Laimdota Komare: Augustā deflācija gūst virsroku
- 2. Dainis Gašpuitis: Augustā atgriežas deflācija
- 3. Pēteris Strautiņš: Latvija ir pārtikas cenu stabilitātes sala
- 4. Ieva Šnīdere: Augustā vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas
- 5. Mārtiņš Āboliņš: Zema inflācija Latvijā saglabāsies līdz gada beigām
