Pēdējo pāris gadu laikā sējas kaņepju audzēšanas apjomi gan Latvijā, gan Eiropā turpina strauji augt. Latvijā pēc Zemkopības ministrijas datiem ar kaņepēm apsētās platības augušas no 316 hektāriem 2016. gadā līdz 907 hektāriem 2017. gadā.
2018. gadā Latvijā pirmo reizi kaņepes iesētas septiņos pagastos. Šogad audzēšanas apjomi stabilizējušies, un, kā tika konstatēts Latvijas industriālo kaņepju asociācijas 2018. gada rudens konferencē, aktīvākie valsts kaņepju audzētāji, pārstrādātāji, sadarbībā ar zinātniekiem un sēklu audzētājiem investē laiku un līdzekļus, lai Latvijā attīstītu vēl vienu lauksaimniecības nozari ar augstu eksportspēju.
Arī ES valstīs kaņepju audzēšanas nozare sekmīgi attīstās, vērojams straujš pieprasījuma kāpums. Apsētās platības augušas no 21,82 tūkstošiem hektāru 2016. gadā līdz 36,85 tūkstošiem hektāru 2017. gadā. Interesanti, ka Igaunija 2017. gadā ar teju 10 000 hektāriem sējumu kļuvusi par otro lielāko kaņepju audzētāju Eiropā, atpaliekot tikai no izteikta tirgus līdera Francijas, kur kaņepes audzē 17,63 tūkstošos hektāru.
Zīmīgs ir Itālijas piemērs. Līdz 2015. gadam tur kaņepes tika audzētas 400 hektāru platībā jeb tikai divas reizes vairāk nekā Latvijā tajā laikā. 2016. gada decembrī likumdošanā precīzi nosakot prasības, kas jāievēro audzētājiem un ražotājiem, nozare tikai pusotra gada laikā piedzīvoja milzīgu uzplaukumu, desmit reizes līdz 4000 hektāriem palielinot platības kaņepju audzēšanai. Lielāko daļu pieauguma Itālijā veido jaunas un nelielas divu līdz piecu hektāru saimniecības.
Kaņepju nozares konferencē audzētāji un pārstrādātāji akcentēja vēl neizmantoto kaņepju audzēšanas potenciālu Latvijas tautsaimniecībā, dalījās ar pieredzi, analizēja Eiropas valstu sasniegto.
"Hempecosystems" vadītājs Uģis Pauriņš pastāstīja par pasīvo māju būvniecību, kuras tiek veidotas no kaņepju kompozītmateriāla, sajaucot kaļķi ar smalcinātiem kaņepju spaļiem. Energoefektīvo un tikai no dabīgiem materiāliem būvēto māju projektus kompānija realizējusi gan Austrijā, gan Skandināvijas valstīs.
Bijušās Krāslavas linu rūpnīcas, kas tagad strādā ar zīmolu "HempTime", pārstāvis Mārtiņš Žideņš dalījās pieredzē kaņepju stiebru pārstrādē. Uzņēmums ražo kaņepju spaļus, eksportē tos uz Igauniju, Lietuvu, Poliju un Vāciju. Turpinās eksperimenti ar kaņepju šķiedras pārstrādi, izejmateriālu ražošanu tekstilrūpniecībai.
"Obelisk Farm" saimnieks Andris Višņevskis kaņepes audzē tikai pushektāra platībā. Viņš stāstīja, kā vienas ģimenes neliela saimniecība var būt veiksmīga, gan ražojot kaņepju tēju, batoniņus, sviestu un proteīnu, gan uzņemot tūristus un rīkojot radošās darbnīcas, kur interesenti gatavo kaņepju papīru, suvenīrus.
Latvijas industriālo kaņepju asociācijas valdes loceklis Uldis Šauers iepazīstināja nozares pārstāvjus ar valstu savstarpējās konkurences saasināšanos, likumdošanas izmaiņu pieredzi, kas atsevišķām valstīm ļāvusi uzlabot savu zemnieku konkurētspēju un aizsargāt tām raksturīgas kaņepju šķirnes.
